Aizejošo, 2017. gadu, pamatoti var saukt par "slapjo gadu". Ar plūdu sekām cīnīties vajadzēja ik pa laikam, bet gads sākās ar nelaimi atjaunotajā Rīgas pilī – applūda greznā Baltā zāle. Ekspertīzē atzina, ka plūdu cēlonis ir kondicionēšanas iekārtas filtrs, kas visticamāk neizturēja slodzi un plīsa aukstā laika dēļ.
Janvāris bija auksts, bet skaists. Latvijas debesīs virs Burtniekiem tika novērota ziemeļblāzma. Tās mirdzēšanu izdevies iemūžināt Jānim Šatrovskim, kurš Latvijā tiek uzskatīts par populārāko un meistarīgāko ziemeļblāzmu mednieku. Ziemas beigās kūstošais sniegs sagādāja ikgadējās raizes laukos, jo burtiski izšķīdināja ceļus. Martā Bauskas novads pat pieprasīja Ministru Kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju grants autoceļa katastrofālā stāvokļa dēļ.
Grants ceļi ir kritiski visā Latvijā, tāpēc Satiksmes ministrija piedāvāja grants ceļus sašaurināt, lai tos būtu vieglāk un lētāk kopt. Taču ziema tik ātri vis negribēja atkāpties un pēdējais pavasara sniegs mūs pārsteidza 9. maijā – Kurzemes pusē, saplaukušos kokus un augus pārklāja bieza sniega sega. Dienu vēlāk sniga visā Latvijā. Sniegs gan netraucēja jūras ērglim perēt olas, taču apgrūtināja satiksmi. 10. maijā tiek labots arī nacionālais aukstuma rekords – Rēzeknē -4,7 grādi.
Kataklizmas turpinājās ar gadsimta plūdiem Latgalē! Augustā un septembrī spēcīgās lietavas rada pamatīgus postījumus – izskaloti ceļi, applūdušas plašas lauksaimniecības teritorijas.
Vairākos tūkstošos hektāru applūda nenokultās labības lauki un nesen iesētie ziemāji. Zemnieki cieta pamatīgus zaudējumu, vairākas saimniecības, zaudēja graudaugu ražu simtprocentīgi. Daudzviet labības lauki applūduši tā, ka no ūdens ārā redzami bija vien vārpu gali. Ūdenī peldēja arī lopu barībai domātie siena ruļļi.
Vienā no lietavu dienām Latgalē nolija trīsmēnešu norma – tik plaši ūdens stihijas postījumi nebija piedzīvoti sen.
Bet ne visi zemnieki nokāra degunus – ļoti daudzus sajūsmināja šī latgaliešu lauksaimnieka optimisms, kurš paziņoja, ka tikai pateicoties plūdiem izpeldējies kviešu laukā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēc postošajiem plūdiem, valdība augusta beigās 29 novados, izsludināja ārkārtas situāciju. Zemnieki prasīja kompensācijas.
Visbeidzot valdība rudenī nolēma visu Latviju izsludināt par dabas katastrofas zonu lauksaimniecībā. Novembra beigās – atkal plūdi, taču šoreiz lielais slapjums tika Kurzemei, kur atkal jau zem ūdens slīka lauksaimniecības platības. Lietavu dēļ no krastiem izgāja Užava, Irbe, Rīva un Durbe, bet Ventas rumba Kuldīgā bija kļuvusi gandrīz nemanāma – tik augsts bija ūdens līmenis upē. Daudzviet uz laukiem veidojās ūdens lāmas, kurās gluži kā ezerā peldēja gulbji.
Lielas daļa Kurzemes lauku jau klāj sniegs – to, ka sējumi ir izmirkuši un slapji var tikai nojaust, jo vien atsevišķās vietās ūdens iz izsūcies virs sniega. Kurzemnieki pēc atbalsta gan vēl nav vērsušies un cer, ka līdz pirmajiem lielajiem saliem ūdens no ziemāju laukiem aizplūdīs. Pagaidām viņu plāns īstenojas.
