DAP aicina iedzīvotājus pieteikties krupju glābšanai

Lai abiniekiem palīdzētu, DAP jau otro gadu aicina brīvprātīgos pieteikties krupju glābšanai. Aicinot iedzīvotājus ziņot par vietām, kur novērota šo abinieku masveida pārvietošanās, kopumā izveidota karte ar 27 migrācijas vietām. Tiem, kas pieteikušies kā brīvprātīgie – jau ir nosūtītas instrukcijas.

Baiba Ralle

DAB Dabas izglītības darba speciāliste

"Kad migrācija ir sākusies, tad aicinām vakaros, divas stundas pēc saulrieta ap plkst.9-10 vai 8-10 doties uz šiem kartē norādītajiem punktiem, mugurā veste, lukturis, cimdi, spainis un nest krupjus pāri virzienā uz ūdenstilpēm."

Vardes šādā veidā izglābt nevar, jo tās ir krietni ātrākas. Savukārt krupji ir lēnīgi un viņu vieta ekosistēmā esot krietni apdraudētāka.

"Viņi ir nozīmīga barības ķēdes sastāvdaļa, tātad, kāds viņus ēd un viņi kādu ēd, un, iztrūkstot šim lielajam abinieku slānim, kad ir viens no pamatu pamatiem, no kā pārtiek daudz plēsīgie putni, plēsīgie dzīvnieki," saka Ralle.

Šogad pirmo reizi DAP trīs vietās Latvijā uzstāda arī krupjiem paredzētas sētas. Citviet pasaulē tā ir jau gadu desmitiem sena tradīcija.

"Šī plēve ir 100 metrus gara konkrētajā gadījumā un jāliek galos ļoti cieši, lai, ejot gar plēvi, iekristu podiņā un ik pa laikam ik pa 10 metriem ieraksim pa podiņam un tie ir tie konteineri, no kuriem viņus no rīta un vakarā tie ir jāizņem un jāpārnes nevis uz mežu, bet pāri ceļam, jo tur ir tā ūdenskrātuve, kur tas ir dzimis un katru pavasari atgriežas," saka biedrības "Zaļā doma" brīvprātīgā Andra Ratkeviča.

Šo sētu uzraudzīšanā lielākā loma būs brīvprātīgajiem, jo tieši viņiem katru rītu un vakaru jānāk pārbaudīt, vai podiņā nav iekritis kāds krupis.

"Aptuveni septiņi kilometri no šejienes – dzīvoju laukos un tā doma ir, ka varētu katru vakaru ap plkst.9 ieraksties un palīdzēt krupīšiem tikt pāri ceļam. Tur jau pieteicās cilvēki, kas ir tikai no rītiem gatavi braukt, savukārt es vakarā varētu labāk braukt," saka brīvprātīgā Monta Heidmane.

Konkrētais migrācijas ceļš novērots pie Veltas kundzes dārza.

"Nu, tā vēlu es neesmu dārzā, bet vienkārši, dārzu rokot, ir ļoti daudz mazo krupīšu zemē. Ja saka, ka viņi kaut kur pārziemo, tad saprotu, ka tā viņš arī ir," saka Velta.

Parastā krupja dzīves ilgums var sasniegt 40 gadus, taču autobraucēji viņu mūžu ievērojami samazina. Liela daļa krupju gadu no gada izmanto vienus un tos pašus migrācijas ceļus un eksperti uzsver – tieši cilvēks ir iejaucies dzīvnieka pasaulē. Tradicionāli šie abinieki sāk migrēt aprīļa beigās un Liepājas pusē pirmie krupji jau ir modušies.