Darba devēju pārstāvji nobalsojuši pret minimālās algas celšanu būvniecības sfērā nākamgad

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019. gada 3. novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. Tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas (komiteja) izveidi, lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses – četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Taču šodien, 20. decembrī, komiteja sanāca uz sēdi, lai lemtu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) priekšlikumu grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus. Priekšlikums paredzēja celt minimālo mēneša algu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālo stundas likmi līdz 5,57 eiro no 2023. gada 1. aprīli. Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju biedrības, Latvijas Ceļu būvētāja un Latvijas Būvnieku asociācijas balsoja pret minimālās algas celšanu. Tādējādi izgāžot nepieciešamo vienbalsīgo balsojumu.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016. gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, norāda komitejas pārstāvji. Sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.  Būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars – 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu. Asociācija norāda, ka minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei. Divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizei lielāka (12,85 – 19,42 eiro stundā). Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.