Daudzi mūs apskauž: Atmodas laika līderi atskatās uz paveikto kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas

Līdzīgi kā pirms 35 gadiem, arī šis ir pārmaiņu laiks. Tā Neatkarības atjaunošanas deklarācijai veltītā konferencē šodien pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš gan uzsvēra, ka viena lieta atšķiras – ja 1990. gadā cilvēki domāja, kā panākt lietas un sasniegt mērķus, tagad pārāk bieži diskusijās iezogas – kāpēc mēs kaut ko nevaram, un tas būtu jāmaina.

"Mums ir jāatgriežas tajā tālajā 1990. gadā, tajā atmosfērā, un visiem kopīgi jādomā, kā šos mērķus – mūsu valsts drošību, neatkarību, mūsu tautas pastāvēšanu – atkal padarīt par sasniedzamu," aicina Rinkēvičs.

Arī 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, uzrunājot klātesošos un citējot režisoru Gintu Zilbalodi, akcentēja, ka toreiz, pirms 35 gadiem, mēs visi bijām vienā laivā kopā ar tautu, tieši tāpēc mēs uzvarējām un atguvām neatkarību.

"Šodien nekas nav mainījies. Atbildība par Latviju visiem ir viena un kopīga, bet, ja kādi mēģinās šūpot laivu, varam pazaudēt mūsu visu grūti un smagi izcīnīto uzvaru. Un tas ir jāielāgo ikvienam," pauž Čebotarenoka.

Konferences dalībnieki atzina, to, kas laivu grib šūpot, esot daudz, jo arī šobrīd dzīvojam nedrošos laikos. Tomēr nav tālu jāmeklē piemēri, kas pierāda, ka Latvijas tauta spēj savu neatkarību nosargāt, jo 90. gados īsā laikā tas bija jādara pat divreiz – kā barikādēs, tā vēlāk Augusta pučā.

"Arī tie mīti visi par Kremļa neuzvaramību ir muļķības. Jo mēs toreiz, bez ieročiem atšķirībā no ukraiņu tautas, kura šobrīd tomēr spēj ar ieročiem pretoties, mēs tomēr šo režīmu sagrāvām. Tam ir jāstājas pretī, jo tas režīms ir pietiekami gļēvs, bet tam ir vajadzīga arī solidaritāte," teic bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Kaut pastalās, bet brīvi – šāds sauklis daudz izskanēja pirms 35 gadiem. Lai gan daudzi aizvien uzskata, ka ārā no pastalām tā arī īsi neesam izkāpuši, šodien tika uzsvērts, ka tie ir maldi.

"Latvijā nekad nav dzīvojuši cilvēki tik labi, kā šobrīd. Bet daudz kas jau aizmirstas. Aizmirstas, ka tev dzīvoklī nebija telefona, aizmirstas, ka tev nebija veļasmašīna. Uz visu bija jāstāv rindā, uz ledusskapjiem, nerunājot par mašīnām," norāda Čebotarenoka.

"Salīdziniet ar jebkuru no bijušajām PSRS republikām – tas parāda, kur atrodamies mēs. Dažas ir ierautas karā diemžēl. Dažās ir autoritatīvi režīmi, Krievija, kas nav tikusi pāri kompleksam, arī ir atgriezusies imperiālismā, Centrālāzijas valstis. Viņas visas mūs apskauž. Satiekat kādu gruzīnu, un viņš saka – kā jūs to izdarījāt?" vērš uzmanību Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka brīvība un neatkarība un arī labklājība nav pašsaprotama, tādēļ nedrīkst atslābt, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad karš notiek pavisam tuvu Latvijas robežai.