Uz saturu

Daudzu talantu kalve – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija svin simtgadi

2020. gada 11. janvārī 9:24

Valsts simtgades svinību maratons sasniedzis arī Mūzikas akadēmiju. To 1919. gadā dibināja ar Ministru kabineta pavēli.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Atklāja mācību iestādi pusgadu vēlāk, un kopš tā brīža ir pagājis gadsimts. Šobrīd Akadēmija nes sava pirmā rektora – izcilā komponista Jāzepa Vītola vārdu, taču padomju laikos to žargonā sauca arī par "kondženi".

Rinda, kurā sastājušies akadēmijas rektora sveicēji, stiepjas zāles garumā. Bijušie studenti, pasniedzēji, lūgtie viesi, citu augstskolu vadītāji.

Gadu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas akadēmiju ar valdības pavēli dibināja kopā ar virkni citu mācību iestāžu.

"Latvijā bija ļoti daudz jaunu talantu pirms 100 gadiem, un nekas daudz nav mainījies arī šodien," pauž Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis.

Lielā mērā to var sacīt par klasiskās mūzikas huligāniem dēvēto grupu "DaGamba". Tās sastāvā ir gan šīs augstskolas absolventi, gan students. Un atšķirībā no padomju gadiem aizraušanās ar populāro mūziku vairs nav sliktais tonis.

"Ir ļoti dažādi, kā pasniedzēji uztver "DaGambu". Man bija pieredze ar profesoru, viņš to pozitīvi uztvēra un kā pievienoto vērtību man kā pianistam," saka JVLMA students un viens no grupas dalībniekiem Dainis Tenis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Te nav tāda brīvdomātāju darīšana, bet akadēmiska lieta, lai pilnībā pārvaldītu instrumentu, kuru esi izvēlējies. Man tas ir čells. Paldies Dievam, ka šeit mācījos, lai tālāk jau varētu brīvdomāt," saka JVLMA absolvents un grupas dalībnieks Valters Pūce.

Vēl vairāk. Piemēram, diriģēšanas nodaļas pasniedzējs Romāns Vanags, studentu un absolventu iesaistīšanos blakusprojektos saredz, kā labu auditorijas sasniegšanas rīku: "Klasiskās mūzikas izpratnes ļoti tuvinās populāriem mūzikas žanriem. Tas uzrunā jauniešus un tie, kas agrāk neko nezināja par Čaikovski. Tas ir veids, kā varam komunicēt ar to paaudzi, kura mums ir svarīga."

Runājot par pašām mācībām, Mūzikas akadēmijai ir nianse, kas to atšķirot no citām. "Ņemot vērā, ka pēc vidusskolas sākumā studēju juristos LU, tad zinu, ka Mūzikas akadēmijā bija ļoti atšķirīga tieši ar savu individuālo pieeju, katram studentam izvēloties programmu atsevišķi," saka docents un Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs Edgars Vītols.

Ilgus gadus, kad šī vēl bija Latvijas Valsts konservatorija, to mēdza dēvēt par "kondženi". Šobrīd apzīmējums izplēnē. "Es joprojām lietoju šo vārdu, mani kursabiedri to lieto, jaunā paaudze to neizprot… (TV3: Zināt, kā saka?) "Akuška" varbūt. Kaut kāds žargoniņš jau vienmēr ir," teic Vanags.

"Mūsu laikos saka "muzaka", bet tā vēsture, un visa tā… Akadēmija ir mainījusies laika gaitā, bet tas gars ir palicis," apliecina Vītols.

Vērienīgākas svinības paredzētas sestdien ar koncertu Lielajā ģildē. Gatavošanās tam jau rit kopš pērnā gada vasaras. Svinību koncertā satiksies gan šā brīža studenti, gan spilgtākie absolventi. Viņu vidū arī Raimonds Pauls, kurš īsu brīdi strādājis par mācībspēku.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm