Daugavas krasti ir riska zona. Tur dzīvojošie ar piesardzību gatavojas pavasara plūdiem

Šoziem Latvijā piedzīvots bargākais sals kopš 2010. gada – ledus un sniega apjoms daudzviet sasniedzis potenciāli bīstamu līmeni. Tas nozīmē, ka atkušņa laikā varētu veidoties plaši pali, īpaši lielo upju krastos. Paaugstināts risks ir arī Jēkabpilī un tās apkārtnē.

Imants dzīvo piecu kilometru attālumā no Jēkabpils – Krustpils pagastā. Viņš saka: "Esmu plūdu zonā, tur, kur Zeļķu tilts – tā ir tā vārīgā vieta, tā kā tā jau ir pierasta lieta. Savlaicīgi gatavojam evakuācijas plānu un visu pārējo. Reizi 10, 20 gados vienmēr plūdi ir."

Vietējais iedzīvotājs turpina: "Pirmais – jau vērojam, skatāmies, kurā vietā sāk ūdens celties. Gatavojamies – ja ir kādi mājdzīvnieki, tad izvēlamies augstāko vietu, sarunājam, kur aizvest, ja kādam ir lopiņi. Kam nav lopiņu, tam ir vieglāk. Atrodam patvērumu, kur ir augstāka vieta, bet tas taču nav uz ilgu laiku. Divas, trīs dienas un tas ūdens jau aiziet. (TV3: Un kaimiņi palīdzat viens otram?) Nu, protams, kā tad bez tā?"

TV3 Ziņu uzrunātie novadnieki spilgti atceras arī 2023. gada sākumu, kad pilsētas aizsargdambis pārplūstošās Daugavas ūdens spiedienu izturēja vien par mata tiesu.

"Mūsu māja, paldies Dievam, neapplūda, bet, protams, ka bija bailīgi, neapšaubāmi. Es tiešām ceru, ka tā dambja rekonstrukcija dos kādu pozitīvu rezultātu," saka Laila.

"Tajos lielajos plūdos tad es tieši biju šeit. Bija tiešām bēdīgs skats. Ir sataisīts tas dambis, viss ir kārtībā, tā kā jābūt gatavai," atceras Mārīte.

Šobrīd speciālisti apseko mājsaimniecības, pārrunā evakuācijas plānus un pārliecinās, ka iedzīvotāji zina, kā rīkoties brīdī, ja ūdens līmenis strauji kāps, norāda pilsētas mērs Raivis Ragainis (LZP).

"Novadnieki ir gudrāki par mums – visi ļoti labi zina, kur viņi dzīvo un kāda ir viņu apkārtējā teritorija. Mēs no viņiem varam tikai pamācīties, ko darīt, kurā brīdī. Protams, ja ir vajadzīga palīdzība, tad viņi zina. Telefoni ir iedoti un ar viņiem var sazināties, var griezties uzreiz un palīdzība tiks sniegta uzreiz," saka Ragainis.

Pašvaldība gatavojas diviem kritiskākajiem posmiem – ledus iešanai, kad nav iespējams prognozēt sablīvējuma vietas, un brīdim, kad ledus būs aizgājis un upē ieplūdīs lielās ūdens masas. Jau tagad zināms, ka visvairāk varētu ciest Dunava, Dignāja un palieņu teritorijas, kur applūšana pavasaros ir gandrīz neizbēgama.

"Dambis šobrīd ir nostiprināts diezgan nopietni – gan pārsūknēšanas, gan visas caurlaides iespējas caur dambi, kas ir lietusūdeņi, varētu iet prom. Viss ir sakārtots. Tur nevajadzētu būt nekādām problēmām, bet, protams, ka tas būs tāds dzīves pārbaudījums arī šim dambim," atzīst Ragainis.

Lai gan rīcības plāni ir izstrādāti, izšķirošais vārds joprojām pieder dabai. Atliek vien cerēt, ka šopavasar tā būs saudzīgāka nekā pirms trim gadiem.