Daugavpils slimnīcu no bankrota šķirot divi mēneši

Slimnīcas darbības nodrošināšanai līdz gada beigām pietrūkst 7,6 miljoni eiro, sacīja Semjonovs. Pašlaik parādi piegādātājiem jau esot vairāk kā 4 miljoni eiro, un slimnīca var turpināt darbu tikai tādēļ, ka valdes priekšsēdētājam ir piegādātāju "uzticības kredīts".

Valstij būtu jāpiedalās lielajās slimnīcās kā īpašniecei, sēdē sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš. Tādā pašā vai līdzīgā situācijā kā Daugavpils reģionālā slimnīca esot arī citas reģionālās slimnīcas, tikai par to līdz šim nav skaļi runāts. Ir pieņemts likums par veselības nozares finansējumu, bet tas netiek pildīts, sacīja Elksniņš.

Savukārt Augšdaugavas pašvaldības izpilddirektors, slimnīcas kapitāldaļu turētājs Pēteris Dzalbe norādīja, ka valstij būtu jāuzņemas pilna atbildība par veselības aprūpes jomu. Kamēr tas nav noticis, pašvaldībām, kurām pašlaik kapitāldaļas pieder, jāparūpējas par slimnīcas uzturēšanu, iespējams, atsakoties no kādiem investīciju projektiem.

Ja gadījumā valsts neizrāda ieinteresētību pārņemt pašvaldībām piederošās Daugavpils reģionālās slimnīcas kapitāldaļas, tai būtu jāpiešķir trūkstošie līdzekļi. Kā sacīja Semjonovs, valsts noteiktajos tarifos nav ņemts vērā nedz energoresursu cenu pieaugums, nedz inflācija. Slimnīca būs spiesta samazināt plānveida pakalpojumu sniegšanu, lai samazinātu izdevumus.

Daugavpils pilsētas domes deputāti uzklausīja detalizētu valdes locekļa informatīvo ziņojumu par slimnīcas finansiālo stāvokli, kā arī slimnīcas padomes priekšsēdētājas Marinas Dimitrijevas vērtējumu par valdes locekļa darbu. Elksniņš norādīja, ka ir paradoksāla situācija, kad viena valdes locekļa darbu uzrauga četri padomes locekļi. Viņš izteica priekšlikumu rosināt likumdošanas izmaiņas, lai likvidētu reģionālo slimnīcu padomes.

Domes pieņemtajā lēmumā jau sākotnēji bija iekļauti punkti, kuros lūgts Veselības ministriju nodrošināt, ka tiek pārrēķināti un noteikti atbilstoši tarifi, lai slimnīcas var plānot un organizēt savu darbu un noteikt skaidru, ilgtspējīgu, vienlīdzīgu, paredzamu un godīgu pakalpojuma apmaksas definēšanu, nosakot izmaksām atbilstošus tarifus un izpildāmus kvalitātes kritērijus, kā arī kompensēt SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" radušos izmaksu pieaugumu energoresursiem, medikamentiem, medicīnas precēm un atalgojumam.

Tāpat domes lēmums tika papildināts ar priekšlikumiem nodot valstij slimnīcas kapitāldaļas un likvidēt slimnīcu padomes.

Tikmēr Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka daudzas slimnīcas šobrīd atrodas tuvu bankrota robežai. Kopumā šobrīd slimnīcām vien līdz gada beigām iztrūkst 76 miljoni eiro, aprēķini veikti pāris mēnešus atpakaļ, un esošā situācija nav uzlabojusies.

"Mums paliek tikai sliktāk un sliktāk, jo elektrības cenas pieaug, bet kompensācijas bija tikai ziemas mēnešos. Arī inflācija un cenas medikamentiem kopš gada sākuma ir pieaugušas, bet diemžēl tas apjoms, cik valsts maksā par medikamentiem, nav pieaudzis. Mēs plānojam nākošnedēļ diezgan nopietni par šiem jautājumiem runāt ar Nacionālo veselības dienestu, jo faktiski daudzas slimnīcas šobrīd ir tuvu bankrotam," norādīja Kalējs.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja situācija nemainīsies, tad pie esošā finansējuma daudzām slimnīcām būs jāpārtrauc pacientu ārstēšana. Nosaukt, kurām slimnīcām ir lielākie iztrūkumi, Kalējs gan nevarēja, jo tādus datus biedrība neapkopo, un tas esot katras slimnīcas pārziņā. Tomēr viņš zināja teikt, ka dramatiskā situācijā atrodas Jēkabpils reģionālā slimnīca.

Biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja, ka slimnīcu vadītāji ir neizpratnē, kā dzīvot līdz gada beigām, jo "tas, ko solīja valdība, diemžēl nav realizēts." Pēc viņa paustā, šobrīd pat maksas pakalpojumu sniegšana esot apgrūtināta, un pacientus sāk rakstīt rindā jau uz nākamo gadu.

"Valdība solīja, ka tiks kompensēts medikamentu un elektroenerģijas sadārdzinājums, bet diemžēl nekas no tā nav realizēts. Valdība atļāva ārstēt vairākus pacientus, lai varētu vairāk nopelnīt, bet katrs ārstētais pacients slimnīcām nes tikai un vienīgi zaudējumus, jo tarifs nav mainījies. Valsts par viena pacienta ārstēšanu diagnožu grupā maksā ap 1000 eiro, bet izdevumi ir par 900 eiro lielāki. Tas ir nepareizi," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu aprēķinos pavasarī ir piedalījos arī Veselības ministrija (VM), kas, pēc Kalēja vārdiem, ļoti labi izprot situāciju. Tomēr slimnīcu vadītāji pirms pāris mēnešiem konstatējuši, ka veselības aprūpi šobrīd vada nevis VM, bet gan FM, jo līdz ko tiek runāts par šiem jautājumiem, tā neizrādot atsaucību to risināšanā.