Deputāti sola labot "juridisko brāķi" ar finanšu pakalpojumu reklāmu liegumu

Kopā ar "ātrajiem kredītiem" tiek ierobežota arī vēl citu pakalpojumu reklāma, kuru nemaz nevajadzētu ierobežot, turklāt neesot arī padomāts, kādu kaitējumu tas nodarīs Latvijas medijiem, kuriem strauji mazināsies reklāmas ienākumi.

Bažas raidorganizāciju pārstāvji trešdien pauda par tautsaimniecību un medijiem atbildīgo komisiju kopsēdē. Ja 1. jūlijā stāsies spēkā liegums reklamēt finanšu pakalpojumus, Latvijā reģistrētie mediji zaudēšot no 15 līdz 20 miljoniem eiro. Tas tāpēc, ka liegums neattieksies tikai uz "ātrajiem kredītiem" vien.

"Tas ir būtiski saprast, ka mēs nerunājam par "ātrajiem kredītiem". "Ātrie kredīti" ir tāds maziņš segments visā šajā lielajā laukā. Tāpēc, ka ir runa par hipotekārajiem kredītiem, ir runa par līzingiem, par patēriņa preču iegādi uz nomaksu," skaidro Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītājs Andris Ķēniņš.

To, ka tik plaši ierobežojumi ir nesamērīgi, norāda arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. "Reklāmas ierobežojumi ar pilnīgiem aizliegumiem ir grūti kontrolējami, un tie liedz patērētājiem uzzināt informāciju. Jāsaprot, ka, tiklīdz tu aizliedz reklāmu, tu aizliedz bukletus, informācijas sniegšanu, jo tā arī ir reklāma, un tajā brīdī cilvēkam tiek liegta salīdzināšana," uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

Pēc Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja teiktā, problēmas ir vismaz divas: vienā maisā samesti "ātrie kredīti", kurus deputāti vēlas būtiski ierobežot, un pārējie finanšu pakalpojumi, kuru ierobežošanai pamata nav. Vēl viena problēma – liegums reklamēt attiecināms tikai uz Latvijā reģistrētiem medijiem, kamēr ārvalstīs reģistrētie, tos pašus "ātros kredītus", var turpināt reklamēt uz nebēdu.

"Vai tas būs "Google", vai tas būs "Facebook", vai tas būs "YouTube", neviens no viņiem Latvijā nav reģistrējies, tātad – tā nauda aizies uz citu zemi. Līdz ar to arī jūs kā komerctelevīzija zaudējat naudu un lielu reklāmas daļu. Jums būs sliktāks saturs, jums pat nebūs iespējams veidot saturu. Un te ciešs visa valsts," akcentē komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ( KPV LV).

Pēc garākām debatēm deputāti apņēmās atrast risinājumu, lai Latvijas informatīvā telpa neciestu, bet arī "ātro kredītu" reklamēšana būtu ierobežota. Priekšlikumus, kā to panākt, no atbildīgajām institūcijām gaidīs līdz martam.