"Dezinformācija". Stoltenbergs, Braže reaģē uz memuāru apspriedi

NATO tā laika vadītājs esot risinājis sarunas ar Kremli, neinformējot visneaizsargātākās alianses dalībvalstis. 2021. gada rudenī viņš ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kur pārrunāta ideja par buferzonas izveidi starp NATO un Krieviju.

Latvijas ārlietu ministre sociālajā tīklā "Facebook" norāda, ka "pašlaik Latvijā atkal notiek apzināts dezinformācijas uzbrukums NATO, visticamāk, Krievijas naratīvu ietekmē, kuru veido nu jau zināms tīkls". Un tas lielā mērā sakrīt ar tiem pašiem paņēmieniem, kuri pērn veidojuši kampaņu pret pašu ministri.

"Šoreiz tas viss ir, interpretējot blogu Igaunijā, kurš izlasījis bijušā ģenerālsekretāra Stoltenberga grāmatu un par to uzrakstījis recenziju. Tāda, lūk, mums informatīva vide pirms vēlešanām," norāda Braže.

Stoltenbergs: Vienmēr esmu personīgi apņēmies aizsargāt Baltijas sabiedrotos

Tikmēr pats Stoltenbergs publiski paudis, ka ikviens, kurš pilnībā izlasījis viņa grāmatu, var redzēt, ka tikšanās ar Sergeju Lavrovu ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros 2021. gada septembrī nebija ne slepena, ne arī attiecās uz NATO priekšlikumiem par buferzonām. Tieši Krievija bija iesniegusi priekšlikumus ierobežot militāro aktivitāti uz Krievijas un NATO robežas.

"Mans priekšlikums bija rīkot NATO un Krievijas padomes sanāksmi, kurā, protams, piedalītos visi sabiedrotie, tostarp Baltijas valstis un Polija. Mans mērķis bija rast veidus, kā deeskalēt bīstamo situāciju Krievijas militārās klātbūtnes dēļ, ko es izvirzīju Lavrovam," skaidro Stoltenbergs,

2022. gada janvārī NATO atbildēja uz Krievijas priekšlikumiem ar vēstuli, kas bija saskaņota ar visiem sabiedrotajiem, kurā tika minēts, ka sabiedrotie ir gatavi apspriest vairākas jomas, tostarp riska mazināšanu, pārredzamību un ieroču kontroli.

"Mēs arī skaidri norādījām, ka nevaram un nepiekāpsimies pamatprincipiem, uz kuriem balstās eiroatlantiskā drošība. NATO un Krievijas padome sanāca janvāra beigās, bet – kā es skaidri norādu savā grāmatā – Krievija nebija atvērta godīgai diskusijai un dažas nedēļas vēlāk izvēlējās sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Es biju NATO ģenerālsekretārs, kurš pirmo reizi nodrošināja, ka Baltijas valstīs un Polijā pēc Krievijas nelikumīgās Ukrainas aneksijas 2014. gadā tika izvietoti kaujas gatavības sabiedroto karaspēki, un kurš nodrošināja, ka NATO karaspēks tika izvietots pārējā austrumu flangā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vēsture liecina, ka es vienmēr esmu bijis personīgi apņēmies aizsargāt mūsu Baltijas sabiedrotos, visus sabiedrotos, un atbalstīt Ukrainu," uzsver Stoltenbergs.

Latvijas bijušais vēstnieks NATO: Jāvērtē fakti nevis interpretācijas

Arī Latvijas bijušais vēstnieks NATO uzsvēris, ka "no [publiski] lasītā nevar izdarīt secinājumus par kaut kādu nodevību vai iztirgošanu. Jāvērtē fakti."

Stoltenberga kā NATO ģenerālsekretāra darbības laikā tika pieņemts lēmums tieši par NATO klātbūtni un kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs, kuras visu laiku, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tiek stiprinātas, uzsver Skuja.

2021.gada beigās NATO saņēma krievu ultimātu par militārās klātbūtnes atvilkšanu no Austrumu flanga. Tas tika apspriests starp dalībvalstīm un pilnīgā vienprātībā noraidīts. Savukārt tika lemts sasaukt NATO–Krievijas padomi, jo atsevišķi sabiedrotie par to iestājās, skaidro Latvijas bijušais vēstnieks NATO.

Šajā padomes sanāksmē krievu prasības par karaspēka izvešanu tika noraidītas un dalībvalstīm bija stingra nostāja un prasības attiecībā uz Krievijas rīcību pret Ukrainu. Latvijas pozīcija šajā sanāksmē bija ļoti stingra. Krievijas nostāju šī padomes sēde nemainīja.

"Šo veidokli, ka šīs krievu prasības tiek noraidītas, pauda arī ģenerālsekretārs Stoltenbergs. NATO lēmumu pieņemšanas procedūra nosaka, ka ģenerālsekretārs pārstāv dalībvalstu viedokli, viņa mandāts nāk no dalībvalstu sanāksmēm un viņš pārstāv un pauž to viedokli, par ko dalībvalstis ir vienojušās. Mums šobrīd jāvērtē fakti nevis interpretācijas, ko kāds medijs vai komentētājs izplata," akcentē Skuja.

Citas reakcijas

Rumāņu žurnāliste, kas tolaik bija NATO galvenā preses pārstāve, paudusi, ka publiski izskanējusī informācija ir maldinoša un Krievija bijusi tā, kas nākusi ar priekšlikumiem par buferzonas maiņu, nevis otrādi.

Dear @LRTenglish this is misleading. I was on the #NATO team in the meeting w/Lavrov in Sept 2021 & the proposals referred to were made by Russia. NATO’s position was agreed by consensus including Baltic allies & Stoltenberg was key to stronger defence in the east. Read the book. https://t.co/8a5EAZWa85

— Oana Lungescu (@LungescuOana) April 3, 2026

Tāpat izteicies kādreizējais Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Lins Antans Linkevičs. Viņš vietnē "Facebook" raksta: "Man jāatzīst, ka mani pārsteidza vēstījums un viņa atzīšanās par nodomiem mūs "atdot" krieviem kā "buferzonu". Es diezgan labi pazīstu J. Stoltenbergu un neatceros, ka viņš neformāli apsvērtu kaut ko tādu. Varu tikai apstiprināt, ka viņš pastāvīgi un neatlaidīgi runāja par dialoga nepieciešamību ar Krieviju. Viņš par to pastāvīgi un regulāri runāja iekšējo diskusiju laikā. Jebkurā gadījumā viņš vienmēr, kaut arī rezervēti, bija stingrs un korekts."

Linkēvičs tālāk skaidro, ka, "ja tādi bija viņa nodomi, tiem nebija nekādu izredžu pat nonākt alianses darba kārtībā", jo ģenerālsekretārs nevada aliansi, viņš to pārstāv starptautiskā līmenī, vada diskusijas un sanāksmes. Ģenerālsekretāram nav tiesību publiski runāt par neko, kas nav apspriests un par ko nav panākta vienošanās Padomē.