Dramatiski sarūk savvaļas ziemeļbriežu skaits

20 gadus pētot Norvēģijas Svalbāras arhipelāga ziemeļbriežus, zinātnieki atklājuši, ka zvēri šo gadu laikā kļuvuši mazāki un vieglāki. Domājams, ka pie tā vainojamas klimata pārmaiņas. Ziemas kļuvušas daudz siltākas un lietainākas. Sasalušais lietusūdens neļauj ziemeļbriežiem piekļūt barībai, piemēram, ķērpjiem. Rezultātā dzīvnieki ir badā un pamet jaundzimušos mazuļus.

"Tagad zemi klāj sniegs, taču, ja uzlīs, zemi pārklās ledus, kas nozīmē, ka zem ledus būs arī ziemeļbriežu barība. Tie nespēj cauri ledum aizrakties līdz ķērpjiem. Tas ir sliktākais, kas var notikt," stāsta Ziemeļbriežu ganāmpulku asociācijas vadītājs Matti Sarkels.

Līdzīga problēma novērota arī Somijā. Konstatēts, ka pēdējo 150 gadu laikā temperatūra Lapzemē cēlusies par pusotru grādu. Ja globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas paliks līdzšinējā apjomā, prognozēts, ka nākotnē temperatūra varētu kāpt pat par četriem līdz desmit grādiem.

"Ja ziemeļbrieži nespēj atkopties no sliktās ziemas, kad sniega apstākļi ir apgrūtinoši, kā viņi var izdzīvot vasarā, kad karstums paaugstinās, palielinās kukaiņu uzmācība, turklāt rodas sausums? Sausums ietekmē barības kvalitāti," piebilst Somijas Vides institūta pētniece Stefānija Lefrēre.

Sausuma dēļ rudenī var būt mazāk sēņu, kas ziemeļbriežiem ir nozīmīgs iztikas avots pirms ziemas iestāšanās.

"Protams, ziemeļbrieži uzskatīti par gana izturīgiem zvēriem, tādi viņi līdz šim arī bijuši, taču pašlaik izmaiņas ir pārāk straujas un pārāk daudz. Sniega daudzums, kukaiņu daudzums, karstums, sausums, ķērpju veģetācijas daudzveidība ir kritusies," turpina Lefrēre.

ASV Nacionālā Okeanogrāfijas centra veiktā pētījumā arī atklājies, ka pēdējo divu desmitgažu laikā savvaļas ziemeļbriežu populācija Arktikā kritusies uz pusi.