Drīzumā par katru dzēriena iepakojumu varēs saņemt 10 eirocentu

Skārda, plastmasas un stikla iepakojumā pildītajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, alum, sidram un kokteiļiem no pirmā februāra cenai būs pieskaitīti klāt 10 centu. Tos varēs atgūt, ja iepakojumu nodos kādā no 700 specializētajiem depozīta automātiem, kioskiem vai vairāk nekā 700 manuālajiem taras pieņemšanas punktiem tirdzniecības vietās. Jo vairāk taras, jo lielāka saņemamā summa. Centienos atgūt naudu, cilvēki neizmetīs atkritumus dabā.

"Pret nodoto depozītu taromāts izdos kuponu, kas būs izmantojams kā maksāšanas līdzeklis tajā pašā veikalā, iegādājoties jebkura veida preces. Ja iepakojumu atgriež manuālajā punktā, veikals vai nu atmaksās skaidru naudu, vai noformēs šo depozīta maksu kā atlaidi no tur veiktā pirkuma," saka SIA "Depozīta iepakojuma operators" vadītājs Miks Stūrītis.

90% Latvijas dzērienu ražotāju jau sākuši pielāgot iepakojuma dizainu, etiķetē iekļaujot kādu no šiem diviem specializētajiem depozīta marķējumiem. Turklāt katrs svītru kods jāreģistrē depozīta sistēmā. Ar atlikušajiem 10% dzērienu ražotāju, tostarp mājražotājiem, vēl notiek sarunas. Cilvēki varēs nodot tikai tās bundžas un pudeles, kas nav saplacināts vai citādi būtiski bojātas, jo taras automātam ir jāspēj nolasīt svītru kods.

"Diezgan strauji, jau februārī vai martā, produkti tiks nomainīti ar depozīta zīmi. Un tos, kuriem šī depozīta zīme nav, tos sistēmā nodot nevarēs. Arī pērkot šādus produktus bez depozīta zīmes, šie 10 centi netiks iekasēti, protams," norāda SIA "Depozīta iepakojuma operators" vadītājs.

Likums paredz, ka dzērienu iepakojuma tara ir jāpieņem veikaliem, kuru lielums valstspilsētās ir no 300 kvadrātmetriem, un no 60 kvadrātmetriem citviet. Šobrīd aptuveni 100 tirgotāju tam pretojas. Vides dienests veiks brīdinošas pārrunas. Ja rezultāta nebūs, sagaida naudas sods. Tā lielums no 100 eiro līdz 10 tūkstošiem eiro.

"Ja pēc pirmā izpildrīkojuma šīs prasības vēl aizvien netiks ievērotas un līgums netiks noslēgts par iesaisti depozīta sistēmā, tad mums ir iespēja, un ko mēs arī plānojam darīt, šo sankciju piemērot atkārtoti, katru reizi palielinot piespiedu naudas apmēru," saka Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina.

Taču vairums veikalu tieši izrādījuši interesi par iesaisti depozīta sistēmā, tādēļ līdz nākamā gada beigām taromāti un taras punkti būs 1500. Tas ir divas reizes vairāk nekā SIA "Depozīta iepakojuma operators" apņēmās pirms gada, kad ieguva tiesības ieviest sistēmu Latvijā.

"Viegli ir iedomāties situāciju, kad uz vienas ielas cits citam pretī ir divi veikali, viens pieņem taru, otrs ne, un nav grūti iztēloties, ka veikals, kas nepieņems, zaudēs daļu pircēju. Viņi jau gribēs atgūt savu iemaksāto naudu," teic Stūrītis.

Konkrētas adreses ar dzērienu izlietotā iepakojuma pieņemšanas vietām atrodamas speciāli izveidotā mājas lapā – depozitapunkts lv. Turklāt tā kā to izvietojums veidots pēc iepriekšējā 119 pašvaldību teritoriālā sadalījuma, depozīta sistēmas pārklājums būšot pa visu Latviju.

"Mēs esam apmierināti ar to, cik ļoti neilgā laikā depozīta sistēmas operatoram izdevies sagatavot visus priekšdarbus, lai sistēma sāk darbu. Līdz ar to šobrīd tādu bažu, ka kaut kas nevarētu sākt darboties, nav," pauž Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" 80% dibinātāju ir vadošie dzērienu ražotāji Latvijā. Viņi stikla pudeles izmazgās un tajās atkārtoti iepildīs dzērienus. Skārdenes un plastmasas pudeles nogādās šķirošanas centrā, kura būvniecība jau sākta, un vēlāk materiālu pārdos pārstrādei.