Latgalē nokritušais bezpilota lidaparāts ir ar iekšdedzes dzinēju darbināms Ukrainas izcelsmes drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām, secinājusi armija. Vai mūsu bruņotajiem spēkiem ir spējas notriekt šādu dronu, ja to laikus būtu izdevies pamanīt? Un cik droši pēc notikušā var justies Latgales iedzīvotāji?
Plkst 00.51 sensoros pamanīts neatpazīts objekts, armija aktivizēja pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz aizsardzības pozīciju. Grupa bija ceļā, kad pēc visa spriežot drons ielidoja Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas, virzījās gar Krievijas robežu un ielidoja Krievijā. Šis incidents ilga 24 minūtes.
Savukārt plkst. 2.19 NBS sensoros pamanīja, ka Latvijas gaisa telpai arī no Krievijas puses tuvojas lidojošs objekts, kas pazuda no radaru magnētisko sensoru redzesloka aptuveni 20 minūtes. Vienlaikus bija signāli akustiskajos sensoros, ka objekts turpina lidojumu. NBS aktivizējusi pretgaisa aizsardzības grupu, kas devās uz notikuma vietu. Kamēr grupa bija ceļā, drons eksplodēja Krāslavas novadā ap plkst. 2.35.
Zināms vien tas, ka tas bijis ar iekšdedzes dzinēju darbināms Ukrainas izcelsmes drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām.
"Detonācija ir notikusi, par to ir informācija no sensoriem, atliekas. Drons ir avarējis. Tas atrodas vienkopus, bet detonācijas rezultātā sadalījies sastāvdaļās un sastāvdaļas izmētātas pa plašu apvidu," stāsta NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Egils Leščinskis.
Jautāts, vai bija spējas šo dronu saskatīt un vai tas lidoja par zemu, NBS pārstāvis saka: "Mums dežūrā ir pretgaisa vienības. Esam nolikuši virsu savu pretgaisa personālu dežūrrežīmā lai nodrošinātu ilgstošu spēju. Bet nokļūšana konkrētā vietā prasa laiku. Nevaram novietot gar robežu 400 pāri kilometru garu ik pēc 2 kilometriem pretgaisa aizsardzības grupu. Tas fiziski nav iespējams un diez vai tas ir lietderīgi."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
2024. gada 7. septembrī Krievijas "Shahed" tipa drons no Baltkrievijas nokrita Rēzeknes novadā. Toreiz amatpersonas atzina, ka likumi pat neļauj notriekt dronus. Tagad likumi mainīti, situācija sakārtota – vismaz formāli dronu varētu notriekt. Praksē viss jāsaskaņo un tas aizņem laiku.
"Ja mēs zinātu, ka gaisa telpa virs šī incidenta ir slēgta – pirmais nosacījums, ja grupa atrastos mērķa sasniedzamības attālumā un spētu mērķi nolasīt, tad, jā – notiktu notriekšana un lēmums tiktu pieņemts," skaidro Leščinskis.
Uz TV3 Ziņu norādi – šobrīd izklausās, ka jānotiek dažādām sakritībām, lai varētu dronus notriekt, viņš apstiprina: "Jā, daudzām sakritībām. Lai arī blakus valsts karo un mums blakus notiek konvenciālais karš, mūsu valsts tomēr nedzīvo kara apstākļos un mēs nevaram darboties kā darbotos kara apstākļos. Kara apstākļos droši vien mēs tik daudz neskatītos kur nokritīs kaut kas ko sašaujam gaisā, mums būtu galvenais sargāt stratēģiski svarīgos objektus."
Vaicāts, kāds būtu vēstījums Latgales iedzīvotājiem, vai jo izķert šos dronus ir "laimes spēle" un vai iedzīvotājiem atrasties ir droši, NBS pārstāvis saka: "Risks ir paaugstināts pierobežā, bet ir daudz riski – nelegālā robežu šķērsošana, iespējams, arī citi riski. Bet nevajag šādā skatījumā skatīties. Latgale ir ļoti perspektīvs ekonomikas attīstības reģions, ļoti liels potenciāls ekonomiskai attīstībai. Jāskatās, kā mēs varam kā valsts šo reģionu attīstīt. Blakus notiekošā kara darbība ir faktors ar ko visiem jārēķinās."
Līdzīgi kā pirmdien Lietuvā, arī šodien Latvijā ielidojušais drons, visticamāk, Ukrainai aizstāvoties, bija tēmēts pa mērķiem Krievijā. Kamēr Ukrainā turpinās Krievijas sāktais karš, Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem dažādiem incidentiem, tā šorīt raidījumā 900″ sekundes sacīja premjerministre Evika Siliņa.
Premjere uzsvēra, ka Latvijā šobrīd nav konstatēts apdraudējums civiliedzīvotājiem, tomēr situācija ir jāvērtē nopietni.
