Drona nokrišana Svariņos: Latvijai jādomā, kā veiksmīgāk lidaparātus neitralizēt un apziņot iedzīvotājus
Līdzīgi kā pēc 2024. gada gada dronu incidenta Rēzeknē, arī pēc šīs nedēļas bezpilota lidaparāta sprādziena ir jāpaņem vairākas mācības. Tā šodien, apmeklējot vietu, kur drons nogāzās, sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Lai gan viņš uzsvēra, ka ir apmierināts ar mūsu spējām identificēt šādus objektus un uz gaisa telpas pārkāpumiem reaģēt, jādomā, kā tos veiksmīgāk neitralizēt un kā labāk apziņot iedzīvotājus.
Diennakti pēc dronu incidenta Krāslavas novadā publicēti video no dažu apkārtnes māju novērošanas kamerām. Tajā eksplozīja fiksēta, un par tās spēku liecina tas, ka to varēja redzēt pat no astoņu kilometru attāluma.
Atšķirībā no vakaras, kad piekļuvi sprādziena vietai liedza operatīvie dienesti, šodien tā ar kājām pieejama. Piekļūt gan nav viegli, jo līdz tai ir biezi brikšņi.
Sižetā redzama vieta, kur vakardien strādāja operatīvie dienesti. Nekādas sprādziena bedres šeit nav, jo, spriežot pēc nedaudz tālāk esošā koka, kuram ir aplauzta un apdegusi galotne, drons, visticamāk, ietriecies tajā un eksplodējis. Tā rezultātā tas arī izraisīja degšanu, par ko liecina dažu kvadrātmetru platībā izdegusi pērnā zāle.
Šodien sprādziena vietu apmeklēja arī aizsardzības ministrs kopā ar Krāslavas novada domes vadību un par gaisa drošību pierobežā atbildīgo Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieri. Viņš uzsvēra, ka viņa karavīri tonakt izdarījuši visu, bija gatavība objektu notriekt, tas nogāzās ātrāk.
"Viņi bija izvirzījušies uz pareizajām pozīcijām, bet, visdrīzāk, lidojošajam objektam beidzās degviela un viņš piezemējās, ietriecoties kokā, un detonēja. Ja būtu vairāk degvielas, viņš būtu nonācis līdz mūsu pozīcijām, un mani karavīri būtu iznīcinājuši mērķi. Bet tas viss ir, kā būtu, situācija ir tāda, kāda ir – mums blakus notiek karš."
Arī Aizsardzības ministrs šodien uzsvēra – viņš ir apmierināts ar spēju reaģēt un identificēt šādus lidojošus objektus, jo šīs spējas būtiski uzlabotas pēc 2024. gada dronu incidenta Rēzeknes pusē. Taču šis negadījums parāda, ka ir vēl sperami soļi.
"Tā pretdarbības sadaļa mums jāstiprina vēl, gan ar šīm mobilājam vienībām. Mēs varam lepoties ar mūsu bruņoto spēku gatavību rīkoties, bet skaidrs, ka mēs nevarēsim izlikt visu pierobežu ar vienībām, kas gaidīs to vienu dronu, kas, iespējams, nekad arī neatnāks."
Savukārt Krāslavas novada mērs pauda – vienīgais, kas viņu šeit neapmierina, ir sliktā iedzīvotāju apziņošana jeb precīzāk – lielā neziņa par to, kas īsti notika.
"Lielāka kļūda bija apziņošana. Reāli bija ģimenes, kas domāja – vai laist bērnus uz skolu vai nē. Bet, ja būtu saņemta šūnu apraide, ka viss ir mierīgi, viņi par to nedomātu. Un nevajag teikt, ka cilvēkiem tas apniks. Es domāju, ka tas jautājums jāņem nopietni un tai apziņošanai jābūt ātrākai."
Un tam piekrīt arī TV3 Ziņu sastaptie Svariņu pagasta iedzīvotāji, kuru tuvumā drons nogāzās.
Arī Aizsardzības ministrs šodien atzina – šī ir viena no mācībām pēc šī incidenta, jo arī viņš uzskata – par sliktu iedarbināt šūnu apraidi nebūtu bijis.
"Šeit ir līdzsvars jāatrod. Jo jāuzsver, ka pie katra mākoņa, kas parādās radaros, diezvai tas būtu jāiedarbina, bet šeit absolūti izpratne ir tāda, ka būtu bijis labi, ja iedarbinātu šūnu apraidi. Un mēs nākotnē vērtēsim, vai šādai rīcībai jābūt vēl ātrākai. Un kur varbūt ir kāds pudeles kakls, kāpēc līdz galam šī rīcība nesekoja."
Jāmin, ka arī cita pierobežas pašvaldība – Augšaugavas novadā šodien apspriests dronu incidents kaimiņu novadā. Un arī tur uzskata – iedzīvotājiem ir jāzina par šādiem incidentiem, tādēļ tie jāapziņo, izmantojot šūnu apraidi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
