Drona notriekšana Latgalē: daļa iedzīvotāju saņēma tikai vienu šūnapraides brīdinājumu

TV3 raidījumā "900 sekundes" Skudra stāstīja, ka pēc gaisa apdraudējuma izsludināšanas daudzi iedzīvotāji saskārušies ar nepilnībām šūnu apraides sistēmas darbībā. "Vakardien šie brīdinājumi bija ļoti daudzi, un izskatās, ka tie, kas bija saņēmuši vienu brīdinājumu, nākošos brīdinājumus nebija saņēmuši. Ja bija saņemts dzeltenais brīdinājums, tad nebija saņemts oranžais brīdinājums," sacīja Skudra.

Viņš piebilda, ka daļa cilvēku nav saņēmuši arī ziņu par apdraudējuma beigām. "Ļoti daudziem iedzīvotājiem šī šūnu apraide vakardien nenostrādāja. Iespējams, ka sistēmas kļūda vai pārslodze neļāva attiecīgo šūnu apraidi novirzīt adresātiem," pieļāva pašvaldības vadītājs.

Pēc viņa teiktā, problēmu varētu būt veicinājis tas, ka vienlaikus dažāda līmeņa brīdinājumi tika izsūtīti vairākos Latgales novados.

Drons notriekts pie Rogovkas

Skudra precizēja, ka drons nav notriekts Bērzgales pagastā, kā sākotnēji izskanēja, bet gan Nautrēnu pagastā pie Rogovkas.

"Šis drons tika notriekts ar NATO Baltijas valstu gaisa patrulēšanas misijas iznīcinātājiem. Notriekšana notika netālu no Rogovkas, mazapdzīvotā vietā," sacīja Skudra.

Viņš norādīja, ka vietējie iedzīvotāji novērojuši gan drona lidojumu, gan gaisā paceltos iznīcinātājus. Daudzi notikušo arī filmējuši.

Vienlaikus pašvaldības vadītājs atzina, ka iedzīvotājiem joprojām nepieciešams atgādināt par rīcību apdraudējuma situācijās. "Iespējams, ka iedzīvotājiem vairāk interesē, kas notiek apkārt un tuvu blakus mājai, nevis meklēt patvēruma vietu," viņš sacīja.

Pēc incidenta teritorijā meklēšanas darbus veica gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts policija. "Šobrīd izskatās, ka šīs drona atliekas netika atrastas, bet meklēšanas darbi turpinās," informēja Skudra.

Gaisa apdraudējumi ietekmē ikdienu un ekonomiku

Rēzeknes novada vadītājs uzsvēra, ka regulārie drošības incidenti pierobežā arvien vairāk ietekmē ne tikai iedzīvotāju pašsajūtu, bet arī reģiona ekonomiku. "Man šķiet, ka rezervācijas ir samazinājušās tuvu 50%," viņš teica, runājot par tūrisma nozari.

Pēc Skudras teiktā, problēmas izjūt arī bērnu nometņu organizētāji, jo daļa ģimeņu no citiem Latvijas reģioniem nevēlas sūtīt bērnus uz Latgali. "Daudzi no Kurzemes, Vidzemes un Zemgales atsakās un nepiesakās nometnēm," sacīja pašvaldības vadītājs.

Viņš piebilda, ka šādi incidenti rada arī psiholoģisku spriedzi sabiedrībā. "Tas traucē ikdienas dzīvi un rada psiholoģisku spiedienu un iekšējo nemieru. Tas parādās gan iedzīvotājiem, gan sabiedrībā kopumā," norādīja Skudra.