Dronu ražotāji sen gatavi apgādāt Latviju ar lidrobotiem, bet pieprasījuma brīdī viss pieejams nebūtu
Droni kā iespējamais apdraudējums valsts drošībai gan iekšienē, gan no ārpuses īpaši aktuāls kļuva, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā pirms vairāk nekā trim gadiem. Kopš tā laika daudz Latvijā runājam par nepieciešamību nozari attīstīt, bet vai tas patiešām notiek? Savās domās ar portālu "tv3.lv" dalās dronu un to sistēmu ražotāja SIA "RAW" dibinātājs Reinis Purvēns.
"Īsumā es teiktu, ka domu līmenī viss ir ļoti aktīvi. Bet trūkst darbības," saka Purvēns. "No uzņēmējdarbības puses varbūt tas smagākais ir tas, ka mēs vairākus gadus cenšamies pierādīt, ka tas ir aktīvs drauds, jo [nozarē] visi to ļoti labi saprot."
Pēdējie trīs gadi jeb karš Ukrainā ir pierādījis nepieciešamību attīstīt šo nozari, taču realitātē sava veida draudu līmenis attiecībā uz droniem jau bijis kopš tā brīža, kad šīs tehnoloģijas nonāca plašpatēriņā, norāda Purvēns.
"Visu šo gadu laikā esam ieguvuši informāciju, sapratuši, kur, kādos līmeņos un kādos veidos tos var izmantot, piemēram, kaut vai tā pati spiegošana vai kādas darbības pret konkrētiem objektiem. Tāpēc mēs mēģinām pielāgot šīs sistēmas, lai tās ir praktiski izmantojamas," skaidro "RAW" dibinātājs.
Un tomēr, ja valdība šodien lemtu ieguldīt ievērojamus līdzekļus dronu iegādē un pastiprinātā to ražošanā, vai vietējā industrija maz būtu tam gatava?
Purvēns saka – jā. Simtprocentīgi viss gan uzreiz nebūtu pieejams, jo pasaulē ir nemitīgi augsts pieprasījumus, kuru nodrošina arī Latvijas ražotāji. Proti, vienlaikus var saražot tik daudz dronu, cik to ļauj ražošanas jaudas. Tāpat jāņem vērā pieprasījuma mērķis – kāda veida aizsardzībai droni vajadzīgi, vai tos plāno izmantot valstiskā līmenī vai tikai konkrētam objektam u. tml.
"Bet īsumā – industrija ir diezgan sen gatava un vienkārši gaida," vēlreiz uzsver Purvēns.
Noskaties arī: Jūras dronu ražotāji kritizē NBS un aizsardzības ministriju
Viņš arī pastāsta, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku un uzņēmumu ar "gudrajām galvām" tehnoloģiju inovāciju ziņā. Mums ir daudz spējīgu uzņēmumu, kas līdz šim sevi ir ļoti labi pierādījuši, tostarp arī uz citu valstu fona dronu jomā ir ļoti labā līmenī.
Dronu un to sistēmu ražotāja pausto komentē Aizsardzības ministrija, tā norāda, ka SIA "RAW" piedalījās NBS organizētajos testos 2024. gada rudenī un spēja izpildīt minimālās testu prasības, taču uz to brīdi nacionālie iepirkumi ar tobrīd esošajām prasībām bija jau noslēgušies.
"Ukraina, atbilstoši situācijai frontē, bija izvirzījusi jaunas prasības, jo situācija frontē nemitīgi mainās. Jaunajās prasībās tika izvirzītas pastiprinātas prasības drona autonomijai, bruņojumam un vadības kanāla signāla "retranslator" spējām. 2025. gada pavasara testu sesijā SIA "RAW" uzņēmums nebija radījis atbilstošas kvalitātes dronus, kas spētu izpildīt Ukrainas izvirzītās prasības. NBS vajadzībām droni tiek iepirkti uz tām pašām Ukrainas izstrādātajām tehniskajām prasībām. Tādēļ arī NBS iepirkumiem šis uzņēmums nav izvēlēts. Uzņēmums ar saviem droniem nav sekmīgi startējis arī starptautiskajos Dronu koalīcijas iepirkumos, ko organizē Lielbritānija. Regulāri notiek gan Latvijas dronu testi, gan Dronu koalīcijas iepirkumi, tādēļ aicinām visus ražotājus piedalīties ar Latvijā ražotiem dronu modeļiem," norāda ministrija
Jau ziņots, ka 20. martā Rīgā norisinājās trešā Baltijas drošības konference. Tā vienuviet pulcēja nozares profesionāļus un uzņēmējus no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un demonstrētu jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti, šā gada konferences tēma bija veltīta darbības nepārtrauktības saglabāšanai izaicinājumu gadsimtā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
