Drošība sākas mājās. Rīga izstrādā rīcības algoritmu dronu apdraudējuma gadījumiem
Pēc pēdējo nedēļu dronu incidentiem Baltijas valstu gaisa telpā, Rīgas dome izstrādājusi īpašu rīcības algoritmu dronu un raķešu apdraudējuma gadījumiem. Tomēr pašvaldībā uzsver, ka galvenais šādās situācijās ir cilvēku pašu sagatavotība un spēja parūpēties gan par sevi, gan apkārtējiem.
Kā rīkoties, atrodoties mājās, skolā, uz ielas vai transportlīdzeklī dronu un raķešu apdraudējuma gadījumā? Atbildes uz šādiem jautājumiem apkopotas īpašā rīcības algoritmā, ar kuru rīdzinieki aicināti iepazīties pašvaldības mājaslapā. Kā norāda Rīgas dome, dokuments izstrādāts, balstoties uz Ukrainas pieredzi.
"Svarīgākā lieta šobrīd ir saprast, ka cilvēkiem pašiem, rīdziniekiem pašiem būs jāuzņemas atbildība par sevi, par saviem bērniem un mazliet plašākā, par cilvēkiem sev apkārt, saviem kaimiņiem"
Iedzīvotāji aicināti jau laikus sagatavoties iespējamām ārkārtas situācijām: turēt pieejamus dokumentus un pirmās nepieciešamības lietas, kā arī apdomāt, kura ir drošākā vieta mājās, pagalmā vai ceļā uz skolu un bērnudārzu.
"Ir divi šie te algoritma scenāriji, – tā tad, dzeltenais ir tas, kas pašam ir jāizvērtē vai pabeidz to savu manevru, jo tas drons ir pietiekami tālu, 10,20 minūtes, savukārt, oranžai brīdinājums nozīmē, viss, tev ir jāglābjas, jāguļas uz zemes, pārklāj galvu ar rokām, vai patveries aiz kokiem, bet tas ir tiešs apdraudējums, aizej prom no citiem cilvēkiem, transportlīdzekļiem, tas ir tiešs apdraudējums Tavai dzīvībai."
Speciālisti uzsver, ka ir ļoti svarīgi ar bērniem par iespējamo apdraudējumu, vēl pirms krīzes situācijas, izstāstīt, kā rīkoties, ko darīt un, pie kā vērsties pēc palīdzības. Ja apdraudējums notiek skolas laikā, tad uzticēties pedagogiem un izglītības iestāžu rīcībai.
Pirmais, kas ir jāizrunā, kā bērni rīkojās, kā vecāki rīkojas konkrētā situācijā, konkrētā apdraudējumā, un nebaidīties runāt, un nebaidīties arī pat līdz tam, kā šeit bija jautājums – kā bērns nokļūst līdz skolai – ņemt un izbraukt šo maršrutu, kādā brīdī apstāties un izrunāt, hei, ko mēs darām, ja šis punkts ir šajā vietā, piemēram, mežs vai kāda neapdzīvotā vieta, praktiski izbraukt, iziet, izrunāt, ko darīt.
Tāpat speciālisti atzīmē, ka gatavošanās šādām situācijām nenozīmē bērnu biedēšanu. Gluži pretēji, bērniem svarīgi saprast, kas notiek un kā rīkoties, jo visvairāk viņi reaģē tieši uz pieaugušo emocijām un uzvedību, nevis pašu iespējamo apdraudējumu.
Sākoties tūrisma sezonai, ne mazāk svarīgs ir jautājums, ko tad darīt tūristiem un pilsētas viesiem, ja tie saņem ziņu par dronu apdraudējumu?
"Jūsu jautājums ir absolūti korekts, ko darīt ārzemniekiem, bet nu katram..lidostā es domāju, ka to mēs šobrīd vēl nestāstīsim, bet es domāju, ka tas arī ir darāmo darbu, kā izstāstīt šiem ārvalstniekiem, bet es domāju, ka viens veids varētu būt caur viesnīcām, kur viņiem vienkārši atkal iedot šo te algoritmu, tādu pašu, kāds mums ir, ko viņiem darīt viesnīcās."
Vienlaikus pašreizējā rīcības algoritmā publicētajā dokumentā informācija par patvertnēm vēl nav iekļauta. Iepriekš publiski izskanējuši dažādi aprēķini par iespējamo patvertņu kapacitāti – no vairākiem desmitiem līdz pat vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku.
Tagad Rīgas dome norāda, ka tuvāko divu gadu laikā plānots izbūvēt un labiekārtot 146 patvertnes, no kurām pirmās varētu beidzot būt gatavas augusta beigās vai septembra sākumā. Pašlaik īstenotais projekts paredz vietu aptuveni 52 tūkstošiem cilvēku jeb nepilnai desmitai daļai rīdzinieku. Turklāt liela daļa no patvertnēm atradīsies skolās un bērnudārzos, kur apdraudējuma gadījumā primāri būs jānodrošina bērnu un darbinieku drošība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
