Dubultojusies Latvijas iedzīvotāju interese par ieroču iegādi
Krievijas sāktais karš Ukrainā arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju licis aizdomāties par pašaizsardzību, kas atspoguļojas arī pieaugušajā interesē par šaujamieročiem. Kopš februāra beigām Latvijā izsniegto ieroču licenču un iegādāto šaujamo skaits ir pat dubultojies, salīdzinot ar gadu iepriekš, vēsta TV3 Ziņas.
Valsts policijā atzīst, kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir manāmi pieaugusi iedzīvotāju interese un dažādi jautājumi par to, kā savā īpašumā legāli iegūt šaujamieroci. Turklāt pēdējā laikā daudz vairāk iedzīvotāju arī piesakās ieroču atļaujas saņemšanai – salīdzinot ar pērno gadu, šogad februārī un martā pretendentu skaits ir dubultojies.
"Tomēr pretendentu skaits nav mērāms tūkstošos, tie ir vidēji 70 cilvēki mēnesī. Vienlaikus pēdējā pus otra mēneša laikā pieaug arī iegādāto ieroču un munīciju skaits. Saskaņā ar ieroču reģistra datiem, 2021. gadā laika posmā no 24. februāra līdz 12. aprīlim, iedzīvotāji iegādājās 186 šaujamieročus, līdzīgā laikā šogad – 396."
Turklāt policijā norāda, vairums no iegādātajiem ieročiem ir pistoles un revolveri, tātad, šaujamie, kas paredzēti pašaizsardzībai, ne medībām vai sportam. Lielāku pieprasījumu tieši pēdējā laikā izjūt ar ieroču tirgotāji, pie kuriem arvien biežāk vēršas dažādi interesenti.
"Vai nu tie, kuriem jau ir ieroči, domā par vēl vienu jaunu šaujamo un munīciju, un arī tie, kuriem nekad mūžā ierocis nav bijis, kas arī nav domājis par to, ka viņam būs ierocis, tagad pēkšņi sāk domāt, kas ir vajadzīgs, lai saņemtu ieroču iegādāšanās atļauju."
Pieprasījums pēc ieročiem un munīcijas pieaudzis nevien Latvijā, bet visā Eiropā, tādēļ šobrīd atsevišķi pieprasītākie ieroči ir pat sava veida deficīta prece.
"Man ir tā, "Glock" nav uz letes neviena un parādīt es arī neko nevaru, ja cilvēkam ir iegādāšanās atļauja, jo viss ir uz pierakstu. Mums ir četri pasūtījumi plānā, kur zinām, ka nāks un divas trešdaļas jau ir pārdoti pirms mēs esam viņus saņēmuši."
Turklāt pēdējā laikā pieaug interese ne vien par ieročiem, bet arī šaušanas treniņiem. Un šādu iespēju bieži vien izmanto arī tie, kuri nekad mūžā nav rokā turējuši ieroci, taču, Krievijai uzsākot karu Ukrainā, vēlas saprast, kā to pareizi lietot, pārlādēt un beigu beigās arī šaut.
"Cilvēki interesējās tieši par īsstobra, vītņstobra ieročiem un mazliet ir lielāka tā interese, jā. Tomēr grib vai nu atsvaidzināt savas iemaņas vai tomēr iemācīties un, jā, ir tā interese lielāka," stāsta šautuves īpašnieks Udo Kārklis.
Vienlaikus šajā laikā bažas par to, ka varētu uzplaukt arī nelegālo ieroči tirgus ir Valsts policijai (VP). Tur pauž, šāda tendence ir visu militāro konfliktu laikā, tādēļ likusmargi šai potenciājai problēmai solās pievērsties.
"Pastāv pamatoti riski nelegālo ieroču uzplaukumam visā Eiropas Savienībā. Jo šāda situācija tika novērota arī pagātnē, pēc 90. gadu kara Balkānos. Gan attiecībā uz legāliem ieročiem katru dienu tiek veikts monitorings par ieroču īpašniekiem un viņu atbilstību likumam, gan arī kriminālpolicija, protams, strādā, apkarojot nelegālo ieroču apriti," norāda VP Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers.
Tā, piemēram, pērn Valsts policijai izdevies uziet un konsfiscēt teju 250 nereģistrētu šaujamieroču.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
