DVI saņēmusi vairāk nekā 800 sūdzību pusgadā: visbiežāk strīdas par kaimiņu kamerām

TV3 raidījumā "900 sekundes" Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka norādīja, ka sūdzību skaits turpina pieaugt, turklāt arvien biežāk redzama mākslīgā intelekta klātbūtne.

Pēc viņas teiktā, lielākā daļa iesniegumu saistīti ar kaimiņu uzstādītajām videokamerām, darba devēju veikto datu apstrādi un gadījumiem, kad cilvēki uzskata, ka viņu dati izmantoti bez piekrišanas.

Tomēr ne visos gadījumos piekrišana ir obligāta. "Cilvēki bieži uzskata, ka datus var apstrādāt tikai ar viņu piekrišanu. Taču ir ļoti dažādi tiesiskie pamati, kāpēc datus var apstrādāt arī bez cilvēka piekrišanas," skaidroja inspekcijas vadītāja.

Strīdi par kaimiņu kamerām kļūst arvien biežāki

Viens no biežākajiem sūdzību iemesliem ir videonovērošana privātmāju rajonos. Macuka novērojusi, ka konfliktu pamatā bieži vien ir nevis pašas kameras, bet sabojājušās kaimiņu attiecības.

"Kad kaimiņi dzīvo draudzīgi, viņi ir ļoti priecīgi par kamerām apkārt, jo tās rada drošības sajūtu. Bet brīdī, kad attiecības sabojājas, cilvēki sāk teikt: mani nedrīkst filmēt," viņa stāstīja.

Vienlaikus Macuka uzsvēra, ka īpašniekam ir tiesības filmēt savu īpašumu un arī nelielu daļu no tam piegulošās publiskās telpas, ja tas nepieciešams īpašuma aizsardzībai.

Savukārt situācijas, kad kamera pastāvīgi vērsta kaimiņa pagalmā vai logos, jau var radīt privātuma pārkāpuma riskus.

Tikai 40% sūdzību ir pamatotas

Lai gan iesniegumu skaits ir liels, ne visas sūdzības apstiprinās. "Diemžēl tikai 40% ir pamatotas," atzina Macuka.

Viņa norādīja, ka daļā gadījumu cilvēki izmanto datu aizsardzības argumentus, lai risinātu personiskus konfliktus ar kaimiņiem vai citām personām.

Tāpat inspekcija saskaras ar ierobežotiem resursiem. Datu aizsardzības uzraudzībā iesaistīti tikai deviņi darbinieki, tādēļ nākotnē plānots lielāku uzmanību pievērst uzņēmumiem, kuru rīcībā ir lieli klientu datu apjomi.

"Ja uzņēmuma klientu datubāzē ir pieci tūkstoši cilvēku, tad, pārliecinoties, ka dati tiek apstrādāti pareizi, mēs aizsargājam daudz plašāku sabiedrības daļu nekā risinot viena kaimiņu strīdu," skaidroja inspekcijas vadītāja.

Kā atpazīt aizdomīgas vietnes un datu vākšanu?

Macuka aicināja iedzīvotājus uzmanīgi izvērtēt, kādu informāciju no viņiem pieprasa interneta vietnes un uzņēmumi.

Viņa kā vienu no brīdinājuma zīmēm minēja tīmekļa vietnes ar neskaidru izcelsmi. "Ja tas ir Latvijas vai Eiropas Savienības uzņēmums, cilvēks var būt daudz drošāks, ka to iespējams uzraudzīt. Savukārt nezināmas izcelsmes vietnes jau ir sarkanais karogs," viņa sacīja.

Tāpat uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad interneta veikals pieprasa ievērojami vairāk datu, nekā nepieciešams konkrētā pakalpojuma saņemšanai.

Mākslīgais intelekts mēdz izdomāt arī neesošus likumus

Inspekcijas vadītāja brīdina, ka mākslīgais intelekts var palīdzēt formulēt jautājumus vai iesniegumus, taču uz tā sniegto informāciju nevajadzētu paļauties bez pārbaudes.

Pēc viņas teiktā, inspekcija sastapusies ar gadījumiem, kad cilvēki sūdzībās atsaucas uz neeksistējošiem tiesu spriedumiem vai normatīvajiem aktiem.

"Mums ir bijuši gadījumi, kad cilvēks atsaucas uz spriedumu, kurš vispār neeksistē. Mēs paskaidrojam, ka tāda sprieduma nav, bet viņš saka: nav taisnība, mākslīgais intelekts teica, ka ir," stāstīja Macuka.

Viņa aicina iedzīvotājus vispirms vērsties pie konkrētā uzņēmuma vai organizācijas, kas apstrādā viņu datus, jo uzņēmumam ir pienākums mēneša laikā sniegt atbildi. Tikai tad, ja atbilde netiek saņemta vai rodas pamatotas aizdomas par pārkāpumu, būtu jāvēršas Datu valsts inspekcijā.