Dzelzceļa sliežu pārbūvēšana uz Eiropas platumu izmaksās miljardiem eiro

Aprēķinus par pāreju uz Eiropas standarta sliežu platumu ir veicis Igaunijas dzelzceļš un Igaunijas aprēķini liecina, ka šīs kaimiņvalsts 1200 kilometru sliežu ceļu pārbūve izmaksātu aptuveni 7.5 miljardus eiro, kas ir apmēram 6,25 miljoni eiro par viena kilometra pārbūvi.

Tā kā esošā Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ir tehnoloģiski līdzīga Igaunijas dzelzceļiem, ir iespējams veikt arī Latvijas situācijai atbilstošus aprēķinus, kas, protams, ir ļoti aptuveni. Latvijā dzelzceļa tīkla garums sasniedz 1779 kilometri, līdz ar to, ja vadās pēc Igaunijas dzelzceļa veiktajām aplēsēm, sliežu ceļu tīklu Latvijā varētu pārbūvēt par apmēram 11,11 miljardiem eiro.

"Latvijas dzelzceļam" pagaidām nav sīkākas informācijas par šīs potenciālās pārbūves iespējamajiem apjomiem, pašlaik arī nespējam veikt aplēses par pārbūvei nepieciešamajiem ieguldījumiem un citiem saistītajiem jautājumiem," saka "Latvijas Dzelzceļš" komunikācijas projektu vadītāja Agnese Līcīte.

Pārejot uz Eiropas platuma sliedēm, pilnībā jāmaina arī elektrifikācijas līnijas un signalizācijas sistēmas.

"Eiropas redzējums ir, ka visam tīklam jābūt tādām, kurā jebkurš pārvadātājs no Spānijas vai Portugāles var atbraukt līdz Latvijai ar savu aprīkojumu, ar savu ritošo sastāvu. Piemēram, Lietuva politiskā līmenī ir pateikusi, ka viņi ir gatavi visu savu dzelzceļa tīklu pārlikt uz 1435, un tas nozīmē, ka arī kravu plūsmā pamatā izmanto 1435 infrastruktūra. Lai mēs veiksmīgi konkurētu ar lietuviešiem, mums ir ļoti rūpīgi jāizsver, ko saglabāt no esošā tīkla un ko pārveidot par 1435 tīklu," skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

Jaunajam satiksmes ministram Jānim Vitenbergam (NA) priekšā uzdevums – sagatavot reālu plānu, kā tieši Latvijā notiks dzelzceļa sistēmas pārbūve un kur valsts budžetā rast līdzekļus. Visu nofinansēt tikai ar Eiropas Savienības fondu naudu nevarēs. Aizejošais satiksmes ministrs uzskata – pati pirmā jāpārbūvē līnija Rīga-Tukums. Iemesls – sākuma posmā Eiropas platuma sliedes būs jau "Rail Baltica" ietvaros.

"Mums ir ietaupījums Rīgas posmā, starp Zasulauku un Imantu mums nav jāizbūvē četras sliedes, bet tikai divas. Uz esošā paaugstinājuma, un tas būtu daudz vienkāršāk un lētāk. (TV3: To vajadzētu darīt salīdzinoši drīz?) Jā, tāpēc šis plāns ir jāizstrādā. Laika grafikā jāparāda, ko mēs darām vispirms, ko darām pēc tam," norāda Linkaits.

Pārejas periodā būs gan vecā platuma sliedes, gan Eiropas standarts. Atbilstoši tam jāpielāgo vilcienu ritošais sastāvs. Kā tad nodrošināt divus standartus vienlaikus, vēl īsti nav skaidrs.

"Šis plāns neietekmēs jauno elektrovilcienu iepirkumu, jo tie ir nepieciešami pasažieru pārvadājumiem esošajā infrastruktūrā. Vilcienu sliežu platuma nomaiņa ir resursu ietilpīgs projekts, un, visticamāk, tas tiks īstenot ne vienā vien desmitgadē," stāsta "Pasažieru vilciens" komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre.

"Ņemot vērā to, ka šī ir jauna ziņa, ir pāragri sniegt precīzu informāciju attiecībā uz plānu maiņu par 9 akumulatoru elektrovilcienu iegādi. Autotransporta direkcija pilnīgi noteikti par šo jautājumu konsultēsies ar politikas veidotāju šajā nozarē – Satiksmes ministriju. Turklāt jāņem vērā, ka Satiksmes ministrija ir tā institūcija, kas patlaban izstrādā minētā iepirkuma tehnisko specifikāciju," valsts "Autotransporta direkcija" sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis.

Nomainot dzelzceļa sliežu platumu no Krievijas uz Eiropas standartu, pa sliedēm varētu uz Latviju vest kravas pat no Portugāles un Spānijas. Tas burtiski atvērtu arī pasažieru pārvadājumu tirgu, kad interesi par pasažieru satiksmes nodrošināšanu izrādītu citu valstu kompānijas. Ambiciozais lēmums par vienotā sliežu standarta ieviešanu jāapstiprina Eiropas parlamentam nākošgad.