E‑lietu platformā konstatē trūkumus, kas apgrūtina tiesnešu darbu
E-lietu platforma, ar kuras starpniecību šobrīd organizē tiesvedības procesu, tiesnešu darbu drīzāk apgrūtina, nevis uzlabo, atzīst nozarē strādājošie. Sistēma bieži uzkaras, tai trūkst dažādu svarīgu funkciju, un tiesnešiem joprojām uz sēžu zālēm jādodas ar papīru kalniem. Atbildīgie uzlabojumus sola tikai tuvāko gadu laikā.
E-lietu platforma darbu sāka 2021. gada decembrī, un tās mērķis ir uzlabot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, galvenokārt, padarot tos ātrākus. Ideja paredz, ka vienā portālā lietu materiālus ievada prokuratūra, tiesas, kā arī probācijas dienests un ieslodzījuma vietu pārvalde.
Pusotru gadu vēlāk dokumentu augšupielāde patiešām notiek elektroniski, taču tiesnešu darbs nebūt nav kļuvis vieglāks. Galvenā problēma – visus materiālus iesaistītās puses ieskenē, tātad jāstrādā nevis ar reāliem elektroniskiem dokumentiem, bet gan dokumentu fotogrāfijām.
"Piemēram, ja mūs interesē konkrēts datums, šā gada 20. jūlijs, meklējot pēc šāda parametra mēs šo datumu neatradīsim, jo tas dokuments ir vienkārši bilde, tāpēc no tiesas un tiesnešu viedokļa mums vislielākās raizes un sarežģījumus rada tas, ka mēs nevaram ātri atlasīt, sameklēt noteiktu materiālu, vai ziņu, kas mūs interesē."
Sistēmu vajā arī dažādas tehniskas ķibeles – tā pati dokumentu aprite mēdz uzkārties. Apjomīgākās lietas tiesneši joprojām dublējot arī papīra formātā.
"Ja runājam par lielām lietām, kur sējumu skaits var būt 30, 40, 50 un vairāk, tad orientēties tikai elektroniskajā vidē šajos 50 sējumos vismaz šobrīd ir tiešām apgrūtinoši, jo tai sistēmā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) risinājumi neļauj mums ātri un operatīvi strādāt ar šiem dokumentiem," stāsta Latgales rajona tiesas priekšsēdētājs.
Iepriekš e-lietu darbu kritizējis arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, paužot, ka platforma tiesnešu darbam nepalīdz.
"Pirmkārt, viņa nav lietošanai ērta, viņa prasa daudz laika, problēmas ar meklēšanu, problēmas ar dokumentu nosaukumiem. Piemēram, ja lietā ir 20 sējumi, 200 dokumenti, nav pat vienotas sistēmas, kā tos dokumentus nosaukt. Piemēram, ja man vajag kaut kādu lēmumu, es ierakstu lēmums, un man izmet ārā 10 lēmumus – man jāatver katrs no viņiem, lai paskatītos, kurš ir tas īstais," saka Strupišs.
Tāpat sistēma strādājot ārkārtīgi lēni.
"Katrs dokuments veras vaļā, man tieši kolēģi tieslietu padomes sēdē demonstrēja, 10 minūšu laikā nevarēja atvērt dokumentu. Ja man jāver 5 dokumenti, katrs 10 minūtes – tā ir stunda. Ja tas jādara tiesas zālē, puses gaida, liecinieki gaida, visi gaida."
Tiesneši gan nenoliedz – ir arī ieguvumi, piemēram, dokumenti citām institūcijām vairs nav jāsūta pa pastu. Tāpat administratīvo pārkāpumu un sodu izpildes lietas tiešām izdodas skatīt tikai elektroniski, jo tās ir mazāka apjoma.
Tiesu administrācijā, kas atbild par platformas ieviešanu, problēmas nenoliedz, taču sola, ka aizritējis tikai pirmais sistēmas ieviešanas posms un nākotnē kļūdas būšot novērstas.
"Kā jau visām sistēmām – ir problēmas un ir daži pieteikumi, mēs ar tiem strādājam, veidojam speciālas fokusgrupas ar katru auditoriju – lietotājiem, advokātiem, tiesnešiem, prokuroriem – un kopā skatāmies, kā šo procesu uzlabot," spriež Tiesu administrācijas IKT departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jorens Liopa.
Sākotnēji bija plānots, ka pilnīga pāreja uz lietu skatīšanu digitāli notiks līdz šā gada beigām, taču, ņemot vērā radušās problēmas, termiņš pagarināts līdz 2026. gadam. Līdz tam brīdim sistēmā plānots integrēt arī Valsts policiju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
