E‑veselībai vairs nevarēs pieslēgties, izmantojot internetbanku
Kopš gadumijas mainīta iespēja pieslēgties e-veselībai. Iedzīvotāji vietnei vairs nevar piekļūt ar daudziem ierastajiem internetbanku autentifikācijas rīkiem. No tiem pakāpeniski plāno atteikties arī citas valsts iestādes. Un lai iedzīvotājiem palīdzētu tikt līdzi izmaiņām, šogad plānots ieviest apmācības programmu digitālo prasmju uzlabošanai.
E-veselība ir vietne, kur pacientiem pieejami dati par izrakstītajām receptēm, nosūtījumiem, darbnespējas lapām. Kopš gadumijas e-veselībai vairs nav iespējams pieslēgties ar internetbanku autentifikācijas rīkiem. Nacionālajā veselības dienestā izmaiņas pamato ar drošības stiprināšanu.
"Mēs redzam, cik būtisks ir jautājums par digitālo datu drošību un šādu sistēmu stiprināšanu. Īpaši arīdzan pēdējos gados, kad ir aktualizējies šis jautājums par to, cik droši ir mūsu dati, īt īpaši arī veselības dati."
E-veselības vietnei iedzīvotāji tagad var pieslēgties gan izmantojot personas apliecību vai elektronisko parakstu, gan arī mobilo lietotni "Smart-ID", ko daudzi jau iepazinuši, lai piekļūtu internetbankai.
"Tiem cilvēkiem, kas ir izmantojuši tās bankas, kas izmanto "Smart-ID", principā nekas nemainās. Ir cilvēku grupa — jā, kura izmanto, vai nu citas bankas vai arī ir izmantojuši kodu kalkulatorus, bet mēs redzam, arī saziņā ar bankām, kodu kalkulatoru izmantošana būtiski sarūk. Un patiesībā biežākā gadījumā cilvēkam varbūt vajag tādu draudzīgo atbalstu, palīdzēt uzlikt, vai nu "Smart-ID" vai "eParaksts mobile", un tālāk jau cilvēks lieto labprāt šo ierīci."
Tomēr tiem, kuri ar modernajām tehnoloģijām ir "uz jūs", uzrakstot iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam, var izraudzīties uzticības personu, piemēram, kādu radinieku, ar kura palīdzību iegūt ziņas no e-veselības.
"Deleģējot šo pārstāvi, viņš var nepieciešamības gadījumā piekļūt šiem datiem. Bet otrs, kas ir jāņem vērā, tad, protams, šī te piekļuve nav tāda ikdienišķa vajadzība. Ja iedzīvotājiem, piemēram, tiek izrakstīta zāļu recepte, tad viss, kas atliek, paņemt personu apliecinošu dokumentu, doties uz aptieku. Tur šī recepte tiek atprečota, un cilvēkam ir zāles kabatā," par zāļu saņemšanas kārtību iepazīstina Štālberga.
Kā stāsta par e-lietām atbildīgajā Reģionālās attīstības ministrijā, autentificēšanās ar internetbanku rīkiem ir bijis tikai pagaidu risinājums, no kā valsts iestādes plāno pakāpeniski atteikties. "Tas vairāk ir saistīts ar to, ka pašas bankas ir sniegušas valstij atbalstu šajos gados, lai šie e-pakalpojumi būtu pieejami, bet tas nav viņu pamatdarbības jautājums. Līdz ar to arī bankas aicina valsti iet šos soļus un pašai nodrošināt cilvēku identifikāciju ar tiem rīkiem, kas jau šobrīd ir plaši pieejami arī ārpus bankām – "Smart-ID", "eParaksts mobile" un tā tālāk. Tas tāds pakāpenisks tehnoloģiju nomaiņas process šobrīd notiek," papildina VARAM valsts sekretāra vietnieks Ozols.
Ministrijā arī norāda, ka sadarbībā ar pašvaldībām gada otrajā pusē plānots ieviest apmācības programmu digitālo prasmju uzlabošanai.
Lai valsts sniegtie pakalpojumi nekļūtu mazāk pieejami, iedzīvotāji, kuriem digitālās prasmes ir svešas, arī aicināti izmantot valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu, kur var saņemt padomu un palīdzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
