Eiropā dzīvojošie latvieši pauž bažas par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni

Attiecībā uz šo lēmumu Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pauž nostāju: "Mēs atbalstām centienus uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu un finansējumu. Tas ir veselas, stipras un veiksmīgas nācijas pamats, un skar ikvienu Latvijas cilvēku gan mājās, gan svešumā." Kā liecina ELA un LU Filozofijas un socioloģijas institūta jaunākais pētījums, gandrīz 50% Eiropā dzīvojošo latviešu kā lielāko draudu Latvijai vidējā termiņā norādījuši tieši veselības aprūpes un sociālās sistēmas nesakārtotību. Tas ir augstāks rādītājs nekā bažas par ekonomikas stagnāciju un ģeopolitiskiem apdraudējumiem.

ELA pārstāvji norāda, ka liegums ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem izmantot valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus Latvijā ir saprotams no samocītā valsts budžeta vajadzību viedokļa. ELA priekšsēdis Kristaps Grasis uzsver: "Šādā situācijā jāsolidarizējas visiem." Turklāt, tā kā vairums Eiropā dzīvojošo Latvijas izbraucēju ir reģistrēti savu mītnes zemju sociālajās sistēmās, šis lēmums būtiski neskars viņu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

Šāds liegums un tā atainojums publiskajā telpā ELA ieskatā tomēr ir arī atsvešinošs žests un īpatna Simtgades dāvana ārzemēs mītošajiem latviešiem.

ELA pārstāvji skaidro:

Arī tie diasporas latvieši, kuri nemaksā nodokļus Latvijā, veic vērā ņemamus ieguldījumus Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanā: apmeklējot Latvijas ārstus par pilnu maksu savu Latvijas apciemojumu laikā un ar naudas pārskaitījumiem ikdienā sedzot savu pensionēto vecāku un citu tuvinieku ārstēšanās izdevumus un zāļu izmaksas Latvijā. Liela daļa no vairāk nekā pusmiljarda eiro, ko diaspora no ārzemēm ik gadu pārskaita uz Latviju, tiek izmantota tieši šādam nolūkam.

ELA norāda, ka virzīto veselības aprūpes finansēšanas sistēmas grozījumu kontekstā būtu vērtīgi redzēt aprēķinus, kāds ir līdzšinējais diasporas saldo Latvijas veselības aprūpes budžetā.