Ekonomists Strautiņš saka tieši: Latgales iedzīvotāju labklājība ir atkarīga no viņiem pašiem
"Kurp ej, pierobeža?" Atbilde uz šo jautājumu piektdien tika meklēta Saeimā, atskatoties uz to, kas paveikts un vēl darāms, lai stiprinātu austrumu pierobežas drošību un veicinātu reģiona izaugsmi. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vērtējumā ar plānu un stratēģiju rakstīšanu viss ir kārtībā. Cits jautājums – kā veicas ar to izpildīšanu. Tikmēr, ekonomista skatījumā, reģiona labklājība ir pašu iedzīvotāju rokās.
Ņemot vērā situāciju Eiropas Savienības austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra kara Ukrainā, valdība tikai šā gada sākumā beidzot spēja pieņemt rīcības plānu reģiona ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai. Tā īstenošanai trīs gados paredzēti gandrīz 645 miljoni eiro.
Piektdien Saeimā, atskaitoties par paveikto, reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais saraksts ir garš. Sākot ar četriem jauniem katastrofu pārvaldības centriem, kuru būvniecība gan tika sākta jau senāk, beidzot ar atbalstu daudziem desmitiem uzņēmumu, kam būtu jāvainagojas ar simtiem jaunu darba vietu radīšanu.
Vērtējot padarīto, "ķeksīšu" būs diezgan daudz, pārliecināts Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, taču, viņaprāt, tas neatspoguļo to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji.
"Jāsaka, visu cieņu plānam – ļoti labi sarakstīts dokuments, bet beigu beigās tā īstenošana ir mūsu pašu, mūsu cilvēku, mūsu atbildīgo amatpersonu ziņā. Un tad sākas kaut kādi diezgan interesanti pavērsieni. Jo izrādās, ka vienā vietā naudas nav, otrā vietā naudas nav, trešā vietā pasaka – pienāciet citreiz. Un beigu beigās tas attieksmes jautājums ir tas, kas cilvēkus austrumu pierobežā diezgan arī satrauc," norāda Rinkēvičs.
Šāds noskaņojums atbalsojas Krāslavas novada ilggadējā vadītāja Gunāra Upenieka teiktajā. Plāni reģiona attīstībai bijuši jau iepriekš, bet cik liela jēga no tiem – viņu māc šaubas. "Godīgi sakot, ņemot vērā arī manus gadus, es tā maz… ne visai liels procents, bet tomēr tas pastāv," viņš saka.
Pašvaldības vadītāju nav pametusi izjūta, ka pierobeža tomēr joprojām atstāta novārtā: "Es redzu, ka man uz Eiropas [Parlamenta] vēlēšanām pirms gada nebija neviena plakāta no partijām. Es aizdomājos, kāpēc tā? Diemžēl palika skumji. Tātad mēs neesam interesanti."
Skaistu runu vietā prezidents aicina risināt reālas problēmas. Viena no tām – kreditēšanas politika.
"Mēs saskaramies ar to, ka, vai tās būtu bankas vai finanšu institūcijas, kuras redz Latviju tikai 70-100 kilometrus no Rīgas un nekādu kredītu, nekādu īpašu uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu nav," vērš uzmanību Rinkēvičs.
Savukārt, kā uzsver "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, baņķieri var palīdzēt tikai tad, ja paši cilvēki ir gatavi sev palīdzēt.
"Vissvarīgākais, lai panāktu attīstību, ir tiešām apziņa līdz kaulu smadzenēm Latgalē, ka Latgales labklājība ir, pirmkārt, atkarīga no pašas Latgales. Man tipiska pieredze, aizbraucot kaut kur uz Kurzemi un Vidzemi, ir, ka "mums būs industriālais rajons, mēs būvēsim ielas sešus metrus platas, būs elektrības pieslēgumi ar 20 megavatiem un būs ražošanas telpas ar 5000 kvadrātmetriem. Tā banku nauda dosies uz to vietu, kur ir konkrētība," stāsta Strautiņš.
Ekonomists nenoliedz, ka reģioni ir jāatbalsta, bet tas nedrīkst novest pie atkarības no valsts pabalstiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
