"Vai tiks paņemta arī dzīvojamā māja?" Latgalē iedzīvotāji satraukti par zemju atsavināšanu pierobežas stiprināšanai

Šorīt Kārsavas kultūras centrā pulcējās ap četrdesmit cilvēku – gan vietējie, gan citi pierobežas zemju īpašnieki. Viņus visus vieno satraukums par valdības iecerēto likumu, kas paredz atsavināt privātos īpašumus, lai līdz 2028. gadam izbūvētu Baltijas aizsardzības līniju gar austrumu robežu. Kopumā identificēti aptuveni divi tūkstoši hektāru pierobežas zemju Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, no kuriem puse ir valsts vai pašvaldības zeme, bet otra puse – aptuveni tūkstotis hektāru – pieder juridiskām vai privātpersonām.

"Sagaidīt to, ka piezvanīs un noliks fakta priekšā, un vairs nevarēs neko risināt. Es ceru kaut ko uzzināt, jo savādāk kāds pa kluso kaut ko runā, teiksim, valsts līmenī, bet tas diezgan klusi tiek runāts. Es uzskatu, ka tomēr vajadzētu vairāk informāciju sniegt," saka pierobežas zemes īpašniece Angelika.

Cilvēkiem, atnākot uz sanāksmi, bija daudz neskaidrību par atsavināšanas kārtību – viņus satrauca, kā tieši tiks izvēlētas nepieciešamās zemes. Aizsardzības ministrija skaidroja, ka katram īpašniekam atpirkšanas process varētu nozīmēt atteikties no dažiem hektāriem zemes.

"Nekādā gadījumā tas neskars jūsu, it īpaši vienīgo īpašumu, kurā jūs dzīvojat. Ne par vienu ēku šeit nav runa, šeit ir runa, arī kā valsts sekretārs minēja, tie ir klajumi, bijušās cirsmas, meža masīvi, kuri kaut kādā veidā mums ir nepieciešami, lai izveidotu šos pretmobilitātes šķēršļus," skaidroja Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris Gunārs Vizulis.

Josla ir metros, nevis kilometros mērāma, tas nozīmē, ka atpirkšanai paredzētas tikai austrumu robežai vistuvāk piegulošās teritorijas. Atlīdzības apmēru vērtēs sertificēts ārēji piesaistīts eksperts, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību un radītajiem zaudējumiem, un īpašniekiem būs iespēja piedalīties šajā procesā.

"Mērķis nav bijis pasliktināt īpašnieka situāciju un tāpēc ir šī zaudējumu sadaļa un tāpēc kārtējo reizi aicinājums sadarboties un sniegt dokumentus, ko vērtēt, ko iekļaut vērtējumā," norāda Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītāja vietniece Ligita Dzenīte.

Tāpat zemju īpašniekiem būs tiesības izteikt vēlmi saņemt atlīdzību nevis naudā, bet mainot īpašumu pret līdzvērtīgu. Turklāt atsavināmo zemju saraksts nebūs publiski pieejams, lai informācija par tām nebūtu zināma agresorvalstīm.

"Esat diskrēti, paturam šo informāciju pie sevis, nedalieties ar to publiskajā telpā – tiktokā, instagramā, nesalīdziniet kam, cik vairāk atņēma zemes vai vairāk samaksāja. Paturat šo informāciju ar domu, ka tā ir svarīga ne tikai jums kā bijušajiem īpašniekiem, bet ir svarīga arī valsts drošībai. Pretinieks var veidot priekšstatu par mūsu turpmāko valsts aizsardzību," skaidro Gunārs Vizulis.

Pēc sanāksmes iedzīvotāji izteikuši apmierinātību ar sarunu rezultātu – daudz kas kļuvis skaidrāks.

"Beigās kopīgi no abām pusēm sapratām, ka informācija bija jāatspoguļo drusku precīzāk, tad varbūt nebūtu tik daudz to pārpratumu un neskaidrību," saka Angelika.

"Lai tas viss process būtu maksimāli labvēlīgs iedzīvotājam, jo visi saprot, ka jādomā par drošību, bet tas nedrīkst pasliktināt mūsu vietējo interesi par dzīves kvalitāti un ar īpašuma vērtību, jo jau šobrīd pēc tam, kad šī info nonāca presē, mūsu īpašumu vērtība krītas, apdrošinātāji tos vairs negrib drošināt vai arī ceļ apdrošināšanas maksas, tas nav pareizi," skaidro Ludzas novada iedzīvotāja Solvita Novicka.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums Saeimā izskatīts pirmajā lasījumā, un tam piešķirts steidzamības statuss. Otrais un galīgais lasījums notiks oktobra sākumā. Tikmēr Aizsardzības ministrija sola atsavināmo zemju īpašnieku loku visos pierobežas novados individuāli uzrunāt līdz šā gada beigām.