Eksperte: Latvijas partijām ir ļoti grūti, kad vajag piesaistīt finansējumu

Patlaban partiju finansēšanas modelis ir samērā vienkāršs. Ikviens politiskais spēks, kas Saeimas vēlēšanās pārvar 2% barjeru, saņem 71 centu par katru balsi. Cits valsts finansējums tiem netiek piešķirts.

2017. gadā Saeima uzdeva valdībai izstrādāt atzinumu par iespējamu valsts finansējuma palielinājumu partijām, un tagad šis darbs ir pabeigts.

Jaunizstrādātais finansējuma modelis sastāv no trim punktiem – garantēti 190 000 eiro ikvienai partijai, kas pārvar 2% barjeru, un papildu divi eiro par katru balsi, un vēl desmit eiro par politiskā spēka katru biedru.

Tādējādi, ja aizvadītājās Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu guvusī "Saskaņa" patlaban saņem ik gadu aptuveni 120 000 eiro, tad pie jaunā regulējuma summa pieaugtu vairāk nekā trīs reizes.

Jaunajam modelim jau ir Ministru prezidenta un atbildīgā tieslietu ministra atbalsts.

"Partijas šobrīd Latvijā ir samērā atkarīgas no privātajiem naudas ziedojumiem. Cilvēki, kuri ziedo partijām, varētu arī sagaidīt, ka viņu viedokli uzklausa skaļāk par vienu, otru citu viedokli," uzskata premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Partija varētu kļūt daudzreiz profesionālāka un efektīvāka. Mēs spētu nodrošināt biroja darbību, profesionālu cilvēku iesaisti partijas darbā, un tas stiprinātu šo partiju," piebilst tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Jaunā modeļa izstrādē iesaistījās arī pētniecības centrs "Providus", kurā uzsver, ka patlaban valsts finansējums partijām Latvijā ir vairākas reizes mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. "Latvijas partijām ir ļoti grūti, kad vajag piesaistīt finansējumu, atteikties no dažādie kārdinājumiem, kas nāk līdzi privātpersonu ziedotajai naudai. Šī reforma ir stipra iekavēta, bet labāk vēlu nekā nekad," norāda "Providus" direktore Iveta Kažoka.

Eksperte arī uzskata, ka papildu finansējums par biedriem liktu partijām aktīvāk strādāt līdzgaitnieku piesaistē, kas Latvijā arī stipri pieklibo, salīdzinot ar kaimiņiem.

Kopumā piedāvājumu atbalsta arī partiju tēriņu uzraugi no KNAB, vienlaikus gan akcentējot, ka tad nepieciešams kontrolēt, vai saņemtais finansējums izlietots atbilstoši mērķim, kā arī jāsamazina atļautais ziedojumu apmērs fiziskām personām.

Valdība atzinumu par jauno finansējuma modeli iesniegs Saeimā, kurai jau tālāk būs jālemj par iniciatīvas virzību. Patlaban gan nav indikāciju, kad šāds regulējums varētu stāties spēkā un vai tam atradīsies nauda.