EM: Latvija varētu palikt vasaras laika zonā

Tas, ka varētu atteikties no pagājušā gadsimta 1980. gadu sākumā ieviestās pulksteņa grozīšanas, ir ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības mēroga jautājums.

Eiropas Komisija pat bija izsludinājusi dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kur vairums ieteica šo praksi izbeigt.

"EK nāca klajā ar likumdošanas iniciatīvu, kura pēc procedūras jāpieņem Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Šobrīd turpinās diskusijas, kad šo sistēmu darbināt," saka EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Dalībvalstu valdībām piekrītot atteikties no sezonālās laika maiņas, tagad galvenā izšķiršanās – kurā laikā palikt, Vasaras vai ziemas.

Valdības slēgtajā daļā otrdien, skatot Latvijas nacionālo pozīciju, Ekonomikas ministrija ieteica palikt pie vasaras laika. "Direktīva nosaka, ka visā Eiropā jābūt vienam laikam. Vai nu ziemas, vai vasaras. Līdz šim ir bijušas diskusijas par to, ka jābūt vasaras laikam," sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV)

Ministrs gan nav precīzs – vienots laika zona visā Eiropas Savienībā ir tikai rekomendācija. Teorijā pastāv iespēja, ka atsakoties arī no pulksteņa grozīšanas, pārbraucot no valsts uz valsti, tas tomēr būs jādara.

Baltijas valstis premjeru līmenī iepriekš bija vienošanās būt vienā zonā. Taču vienlaikus, Igaunijā tiek diskutēts, ka viņiem loģiskāk būtu atrasties vienā zonā ar Somiju.

Latvijai, uzstājot uz vasaras laiku, teorētiski pastāv iespējamība, ka Igaunija sliecas par labu ziemeļu kaimiņiem, un tad, Baltijā vienotas laika joslas nebūs.

"Ja Latvija grib būt kopā ar Igauniju, nu tad mums arī jābūt pie šīs Somijas joslas. Un tad automātiski arī Lietuvai vajadzētu būt, ja gribam, lai visas ir kopā. Mēs esam pa vidu, pēc būtības, mums būtu jāizdara šī izvēle. Bet no otras puses, mums vajag sasaistīt visas Baltijas valstis, jo esam ieinteresēti sadarbībā gan Lietuvu, gan Igauniju," teic Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).

"Tam ir daudz ekonomiski priekšnoteikumi – piemēram, vilcieni, aviotransports, autobusa satiksme, elektrības tirgus, lai valstis paliktu pie viena laika, jo tas palīdzētu ekonomikām labāk funkcionēt," min Zemītis.

It kā vienkāršais jautājums izrādījies daudz sarežģītāks. Par to liecina kaut vai fakts, ka sākotnēji atteikšanos no laika maiņas bija plānots īstenot jau šogad. Lai valstis spētu vienoties, tagad klāt pielikti vēl divi gadi. Skeptiķi pauž viedokli, ka arī ar to var būt par maz.