ES sankcijas pret Maskavu kļūst stingrākas
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un aizvien jaunu kara zvērību atklāšanās Eiropas Savienība (ES) vairākās kārtās vērsa sankcijas pret Maskavu. Attiecībā uz tirdzniecību ierastā prakse gan ir tāda, ka pastāv kāds pārejas periods, kura laikā var turpināt pildīt iepriekš noslēgtos līgumus.
No pirmdienas, 11. jūlija, pārejas periods beidzies attiecībā uz tādu preču importu no Krievijas kā mēbeles, kokmateriāli, alkohols, kaviārs, kāliju saturošs mēslojums, arī atsevišķi būvmateriāli. Visi šie ierobežojumi arī privātpersonām, piemēram, rakstāmgaldu vai degvīnu no Krievijas ievest nedrīkst.
Kā norāda Būvmateriālu ražotāju asociācijā, šodienas jaunumiem uz vietējo nozari īsti nebūs nekādas ietekmes, jo tā jau gadiem vairs neskatās Krievijas virzienā un pēc iebrukuma arī pēdējās saites sarautas.
Arī Latvijas alkohola nozarē atzīmē, ka importa liegums neko daudz vietējai industrijai nenozīmē.
"Protams, ka ir iespējami sagaidāma Krievijas pretatbilde – varētu aizliegt alkoholisko dzērienu importu no Eiropas Savienības un arī no Latvijas. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Latvijas ražotāji uz Krieviju, ja dzērienus vispār eksportē, eksportē minimāli."
Citādā situācijā atsevišķi kokrūpnieki. Materiālu imports nebija pilnībā apstājies, tāpēc uzņēmējiem, kuri specializējās uz lēto resursu no kaimiņvalstīm, priekšā izšķirīgi lēmumi. Te gan svarīgāks bija imports no Baltkrievijas, kas beidzās nedaudz pirms Krievijas.
Muitas pārvaldē apliecina, ka attiecīgais pārejas periods tiešām izmantots un atsevišķu preču, piemēram, kokmateriālu un alkohola plūsma turpinājusies. Vienlaikus bijuši gandrīz 900 kravu, kas nav atbildušas sankciju regulējumam un kam liegts šķērsot robežu. Ne vienmēr šādi komersantu mēģinājumi dabūt sankcionētas preces pāri robežai bijuši neapzināti. Dažkārt to darīja viltu, par ko var draudēt kriminālatbildība.
"Diemžēl mēs esam saskārušies ar šādiem gadījumiem. Ir mēģināts dokumentos kaut ko pielabot, citādi noraksturot vai kā savādāk. par vairāk nekā 300 gadījumu arī esam informējuši mūsu sadarbības partnerus, citus ES muitas dienestus, lai arī viņi pievērš uzmanību – vai, piemēram, ja mēs neesam atļāvuši ievest kādu preci no Krievijas, vai šī pati prece nemēģinās šķērsot Krievijas Igaunijas robežu."
Ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka, visticamāk, šādas situācijas turpināsies arī attiecībā uz precēm, kuru imports pilnībā aizliegts no 11. jūlija.
"Uzņēmēji, teiksim "pēdiņās", joprojām būs radoši, un pilnīgi noteikti radīs veidus, kā, teiksim tā, noteiktas preces palikt zem citiem kodiem. Kamēr to visu neizķers, tā plūsmu līdz nullei neizzudīs," domā "SEB Bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gaišpuitis.
Par spīti sankcijām Krievija maijā Latvijai bija sestais lielākais partneris – gan eksportā, gan importā. Jāpiebilst gan, ka abos segmentos īpatsvars ap 4%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
