ES Tiesa atcēlusi sankcijas Avenam un Fridmanam, taču Latvijai vēl ir iespēja abus iegrožot
Eiropas Savienības tiesa šodien paziņojusi savu gala vārdu lietās, kur skatītas Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem noteiktās sankcijas. Lai arī tiesa ir atzinusi abu ciešo saistību ar Kremli, tomēr lēmusi, ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka abi atbalstījuši diktatora Vladimira Putina karu pret Ukrainu.
"Jūs droši vien zināt, ka esam iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Es apstrīdēšu man piemērotās sankcijas un izteiktos apvainojumus," tā 2022. gada 3. martā "Facebook" rakstīja Pjotrs Avens.
2024. gada 10. aprīlī Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka Kremlim pietuvināto miljardieru Avena un Mihaila Fridmana prasība atcelt viņiem noteiktās Eiropas Savienības sankcijas ir pamatota.
Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Padome lietā spēja pierādīt miljardieru saistību ar diktatoru Putinu, argumenti par būtisku ekonomisku atbalstu Kremļa izvērstajam karam Ukrainā nav pārliecinājuši tiesu, tāpēc abi no sankciju saraksta būs jāņem ārā.
Kādas būs šī sprieduma sekas, lūdzām skaidrot advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" sankciju speciālistam.
"Izskatās, ka konkrētajā lietā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka Eiropas Padome (EP), tīri no tāda pierādījumu viedokļa nav sniegusi pietiekamu pamatojumu, lai konkrētās personas iekļautu sankciju sarakstā. Tas nozīmē, ka EP arī nākotnē vajadzēs iekļaut plašāku skaidrojumu ar vairāk pierādījumiem, kādēļ konkrētā personas ir iekļaujama sankciju sarkastā."
Taču neskatoties uz pamatīgo rezonansi, ko izraisījis šis spriedums, Latvijas kompetentās iestādes ir norādījušas, ka tas nenozīmē automātisku sankciju atcelšanu. Sankcijas būs spēkā tik ilgi, kamēr netiks pieņemts Eiropas Savienības Padomes lēmums par personu svītrošanu no saraksta, norāda sankciju speciālists.
"Šis varbūt vēl nav galīgais lēmums šajā lietā, jo pastāv vēl iespēja divu mēnešu laikā šo spriedumu pārsūdzēt Eiropas Savienības tiesā. Ja spriedums paliks spēkā, tad dalībvalstīm arī ir rīki, kā šajā gadījumā rīkoties. Arī mūsu sankciju likums Latvijā paredz, ka valsts var izdot nacionālās sankcijas, un tas iemesls, kāpēc noteikt nacionālās sankcijas, ir visai plašs."
Katram tiesas nolēmumam ir ne vien juridisko seku puse, bet arī morālo – vēstījums, kas iziet ārpus tiesību normu rāmjiem. Vai ši tiesas sprieduma pasludināšana varētu kalpot par iemeslu dzīrēm Kremļa sienās? Ģeopolitikas pētījumu centra direktors aicina nesteigties ar pārsteidzīgiem secinājumiem.
"Šeit nevajadzētu pārspīlēt to plašāko kontekstu, nevajadzētu izdarīt pārāk plašus secinājumus, jo tiesa atzina savā spriedumā to, ka šī persona ir Kremlim pietumināta. Par to nav nekādu šaubu, bet nav bijis pienācīgs pamatojums šī cilvēka darbībām pret Ukrainu. Līdz ar to domāju, ka nekāda dzīres nebūs. (..) Neskatoties uz to nesmukuma signālu, ko šī ziņa sūta, viņš [Avens] ir pietiekami cietis. Domāju, pa viņa ego ir diezgan pamatīgi iesituši šie divi sankciju gadi."
Latvija ir iesaistījusies abās tiesas lietās, atbalstot nostāju par konkrēto sankciju nepieciešamību abām personām. Ārlietu ministrija informē, ka tā aicinās Eiropas Savienības Padomes iesniegt apelācijas sūdzību par pieņemto spriedumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
