Esam jau mazāk nekā 1,9 miljoni. Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt

Iedzīvotāju skaits pērn sarucis straujāk – par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91 % un migrācijas dēļ – par 0,01 %. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.

Kā skaidro CSP priekšniece Aija Žīgure, apkopotie dati nodoti Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kā arī tiks "nolikti uz premjerministra galda", lai valstsvīri varētu tos analizēt un meklēt risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Mirstība divreiz lielāka nekā dzimstība

Pagājušajā gadā Latvijā piedzimuši 17,4 tūkstoši bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējos simts gados.

Savukārt miruši 34,6 tūkstoši cilvēku, kas ir par 5746 jeb 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20. gadsimta 90. gados.

Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – miruši par 17,2 tūkstošiem vairāk iedzīvotāju nekā piedzimuši (2020. gadā – par 11,3 tūkst.). Tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995. gada.

Imigrācija pārsniegusi pirmspandēmijas rādītājus

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Turpretim, beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020. gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5%, bet aizbraucēju – tikai par 8,2 %.

Latvijā no ārvalstīm ieradās 12,7 tūkstoši iedzīvotāju (par 3,8 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 tūkstoši (par 1 tūkstoti vairāk). No Eiropas Savienības (ES) valstīm ieradās 3,7 tūkstoši jeb 29,1 % iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,5 tūkstoši cilvēku jeb 19,7% no kopējā imigrantu skaita (2020. gadā – 2 tūkstoši).

Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm – 3,1 tūkstis iebraucēju (par 1,2 tūkstošiem jeb 60,5% vairāk nekā 2020. gadā), tajā skaitā 2021. gadā no Krievijas ieradās 1,6 tūkstoši un no Baltkrievijas 0,7 tūkstoši imigrantu. Pērn no Ukrainas ieradās 1,4 tūkstoši imigrantu.

2021. gada imigrācijā gandrīz 7 tūkstoši jeb 54,8% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2020. gadā – 4,7 tūkstoši jeb 53%). Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 13 tūkstoši iedzīvotāju. Uz ES valstīm 2021. gadā emigrēja 8,3 tūkstoši, kas bija par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2021. gadā pieauga par 35,5% – emigrēja 2,5 tūkstoši (2020. gadā – 1,9 tūkstoši). Uz Vāciju izbrauca 2,5 tūkstoši iedzīvotāju (par 10,9% vairāk nekā 2020. gadā). Būtiski samazinājās emigrācija uz NVS valstīm – par 40,1%.

71,4% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2020. gadā – 68,9%).

Turpinās sabiedrības novecošanās

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās, un 2021. gadā piedzima par 4,5 tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2016. gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju skaits vecumā 15–64 gadi turpināja samazināties – par 12,4 tūkstošiem jeb 1%. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, pērn nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2021. gadā par 2,1 tūkstotšiem jeb 0,5%, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,8% līdz 20,9%.

Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,1 gadam Latgalē.

Latviešu skaits samazinās

2021. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,2%, poļi – par 2,5%, krievi – par 2%, ukraiņi – par 0,9%. Latviešu skaits samazinājies par 0,5%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieauga par 0,3 procentpunktiem un 2022. gada sākumā bija 63%.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88% ir dzimuši Latvijā, un 12% – ārvalstīs. 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši ES valstīs, 5,6% – Krievijas Federācijā, 2% – Baltkrievijā, 1,7% – Ukrainā, 1,4% – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 96,9% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,2% bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3% Īrijā un Krievijā, 0,2% Igaunijā.

Pēc valstiskās piederības 86,9% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2021. gada sākumā – 86,7%), 9,7% nepilsoņi (attiecīgi – 10,1%), 2,1% – Krievijas pilsoņi (2,1%), 1,2% – citu valstu pilsoņi.

50,9% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 15,3% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74,4% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 60,8%, un tikai 37,5% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Šī gada sākumā, pirms Ukrainas pilsoņu imigrācijas pieauguma, šo pilsoņu skaits bija 6371 jeb 0,3% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti

2022. gada sākumā 49,2% pilngadīgo vīriešu (atraitņi – 3,4%) un 41,4% sieviešu bija precētas (atraitnes – 16,1%). Savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti.

No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 70,4% vīriešu un 64% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Lielākais iedzīvotāju pieauguma skaits Rīgā un Pierīgā

Pērn valstī dzīvoja 1 282 000 jeb 68% pilsētu iedzīvotāju un 593 000 jeb 32% lauku iedzīvotāju.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (53%) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

2021. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 1,3% jeb 4,7 tūkstoši, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 2,2% (5,5 tūkstoši), Vidzemē – par 1,4% (2,6 tūkstoši), Kurzemē par 1,2% (2,8 tūkstoši), Zemgalē – par 1,1% (2,5 tūkstoši). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4% jeb 8,8 tūkstpšiem.

Rīgā dzīvo nepilni 606 000 iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 47% no pilsētu iedzīvotājiem.

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6% jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī – par 1,9% (1507 cilvēki), Rīgā – par 1,4% (8816), Rēzeknē un Ventspilī – par 1,3% (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā – par 1,2% (642), Jēkabpilī – par 1% (211), Liepājā un Valmierā – par 0,9% (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē – par 0,5% (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē.

2021. gadā iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados no 36 (visi Pierīgas novadi – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas). Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (4,9% jeb 1607 cilvēki).

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – 57,6 tūkstoši, un Valmieras – 50,8 tūkstoši, novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7,5 tūkstošiem iedzīvotāju un Varakļānu novads ar tikai 2,9 tūkstošiem iedzīvotāju.

Bērnu skaits pieaudzis tikai Pierīgā

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2021. gadā pieauga tikai Pierīgas reģionā – par 1,6% jeb 1,1 tūkstoti, bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6% jeb 0,9 tūkstošiem) un Rīgā (par 2,2% jeb 2,1 tūkstoti). Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais bija Latgalē – 13,6%.

Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 27,3% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,3% un 11,8%.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 62,3% Kurzemē līdz 63,6% Latgalē. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 2,8 tūkstošiem, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,6 tūkstošiem, un Latgalē – par 3,6 tūkstošiem.

Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3% Rīgā līdz 60,6% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (59,9%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (66,6%).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,8%, vismazāk Pierīgā – 18,1%). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 19,5%. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads – attiecīgi 25,3% un 24,7% iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 10,1%.

Kaimiņvalstīs iedzīvotāju skaits saglabājas stabils

Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. 2022. gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 miljoni, bet Lietuvā – 2,795 miljoni iedzīvotāju (provizorisks novērtējums).

Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija -5,3 tūkstoši, bet migrācijas saldo +7 tūkstoši. Lietuvā dabiskais pieaugums bija -24,4 tūkstoši, un migrācijas saldo +19,7 tūksoši.