Farmācijas nozare rauc degunu par valdības zāļu cenu mazināšanas plāniem
Medikamentiem Latvijā šogad jākļūst lētākiem. Tā sola Veselības ministrija, kuras zāļu pieejamības uzlabošanas plānu šodien apstiprināja valdība. Nozare gan par iecerēm aizvien ir skeptiska un uzskata, ka valsts visu slogu uzlikusi viņu pusē, nosakot medikamentu cenu griestus un ieviešot citas prasības, kamēr paši cenu samazinājumā iesaistījušies vien minimāli.
Valdība apstiprina Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību. Nozare gan kritiska, vai tas ļaus samazināt medikamentu cenu.
Latvijā zāļu cenas šobrīd ir augstākas nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka mūsu cilvēki, rūpējoties par savu veselību, pārmaksā. Tā uzskata veselības ministrs, kurš šodien valdību iepazīstināja ar plānu, kā medikamentu cenas varētu samazināt.
Lai uz to virzītos, tiek piedāvāts pārskatīt un papildināt kompensējamo zāļu sarakstu, kā arī šiem medikamentiem ieviest lielāku valsts līdzmaksājuma daļu – no līdzšinējiem 50% līdz 75%. Tāpat iecerēts, ka visām recepšu zālēm noteiks cenu griestus – aptiekas un lieltirgotavas vairs nevarēs noteikt uzcenojumu, kādu vien vēlas.
Sākot ar šā gada otru pusi, Latvijas iedzīvotāji sāks just starpību. Mēs ceram, ka 15-20%, tas būs medikamentiem, kas nav kompensējami, mēs runājam par antibiotikām vai citiem medikamentiem. Un par kompensējamo sarakstu, tur ir 25%. Ja cilvēki šobrīd maksā 50%, valsts kompensēs vēl 25%, un tad iedzīvotāji maksās tikai 25%.
Cik lielu uzcenojumu recepšu medikamentiem atļaus uzlikt, vēl gan ministrs nevar atbildēt – pie tā strādās turpmākos mēnešus. Vienlaikus visām šīm iecerēm jau ilgstoši iebilst turīgā farmācijas nozare.
Tā neesot pret zāļu cenu samazinājumu, tās ieskatā, šis plāns cerēto nenesīs. Tai arī neesot pieņemams, ka risinājumi cenu samazinājumam galvenokārt tiek meklēti aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pusē, kamēr valsts iesaistās vien minimāli.
Šāds mērķis ir ļoti cēls un, visticamāk, arī nepieciešams, taču šobrīd, manuprāt, ir neiespējams. Ja mēs šādu mērķi uzstādām, šādā reformā ir jāpiedalās vairākām pusēm. Un tie ir pilnīgi visi – gan valstij ar saviem rīcībā esošajiem rīkiem, kā PVN samazinājumu, kompensējamo zāļu saraksta nopietnu paplašināšanu.
Ministrs gan šodien pauda, plāns paredz solidāru iesaisti – valsts paredz lielāku finansējumu un papildina kompensējamo zāļu sarakstu, tirgotāji dalās ar daļu savas līdzšinējās peļņas.
Nozares piesaukto PVN samazinājumu arī plānots vērtēt, taču, premjeres ieskatā, tas būtisku cenu samazinājumu nesniegtu un šāds solis nepalīdzētu zāļu cenas mazināt līdz Baltijas valstu līmenim.
Mums starpība ar Igauniju šobrīd ir 3%. Diez vai šis trīs procentu dos 15 vai 20% zāļu cenas samazinājumu. Ir skaidrs, kādēļ PVN tiek izvirzīts priekšplānā, jo tas tad atkal būtu valsts pienākums kaut ko darīt savā pusē.
Plāna ieviešana gan nesīs vēl plašas diskusijas, jo viss iecerētais, pirms tiešām stājas spēkā, ir jānostiprina arī Ministru kabineta noteikumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
