Finansiāli palīdzēs kara seku skartajiem Latvijas uzņēmumiem
Lai palīdzētu uzņēmumiem risināt Krievijas sāktā kara sekas, valsts grasās piedāvāt atbalsta instrumentos gandrīz 100 miljonu eiro. Konkrēto likumprojektu jau šonedēļ varētu pieņemt Saeimā. Savukārt paši uzņēmēji cer, ka atbalstāmo komersantu loku mākslīgi nesašaurinās, vēsta TV3 Ziņas.
Kopš Krievijas iebrukumā Ukrainā daudzu uzņēmumu darbība ietekmēta – samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas.
Starp skartajām nozarēm Latvijā – metālapstrāde un mašīnbūve, aizsardzības industrija, būvniecība un pārtikas nozare, kura smagi izjūt gan pārrāvumus piegādes ķēdēs no Ukrainas, gan augstās energoresursu cenas. Kā stāsta koncernā "Orkla", kas attīstīta "Laimas", "Selgas", "Spilvas", "Ādažu čipsu" un citus zīmolus, ļoti lieli izaicinājumi visai Eiropas pārtikas nozarei.
"Jebkurš pārtikas produkts sastāv no četrām pamata komponentēm – izejvielas, iepakojums, energoizmaksas un darbs. Visas šīs četras komponentes pēdējā pusgada vai gada laikā ļoti strauji augušas. Dažas pat vairākkārt. Karš Ukrainā šo visu ir eskalējis vēl līdz neredzētam līmenim."
Ekonomikas ministrija sagatavojusi likumprojektu Latvijas uzņēmumu atbalstam, un šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā to virzīja atbildīgā Saeimas komisija.
Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka lielākā daļa uzņēmumu, kas cieš Krievijas sāktā kara seku iespaidā, ir tādi, kuriem pārtrauktas piegādes ķēdes un īslaicīgas problēmas sagādāt nepieciešamos resursus. Retāk ir tādu, kuriem faktiski zudis eksporta tirgus.
"Tie ir mazāk nekā 10% tautsaimniecības. Mēs ļoti veiksmīgi esam pārorientējušies no austrumu tirgiem, sākot ar 1998. gada krīzi. Katrā krīzē mums ir ļoti būtiski samazinājies uzņēmumiem skaits, kas eksportē uz Austrumu tirgiem. Atbalsta instrumenti ir bijuši jau gadiem, kas ir vērsti uz to, lai uzņēmumu pievērstos produktīvākiem tirgiem rietumos. Tas ir arī noticis."
Jaunā, gandrīz 100 miljonu eiro atbalsta programma paredz finanšu instrumentus, nevis grantus, proti, saņemtā nauda uzņēmumiem pēc tam būs jāatdod atpakaļ. Pamatā to veido pārdalīta nauda no Covid-19 atbalsta programmām.
Šī programma veidota 200-300 uzņēmumu, bet prognozēts, ka faktiskais pieteikumu skaits būs zem 100. Darba devēju konfederācijā pagaidām atzinīgi izsakās par šo programmu un cer, ka valsts mākslīgi nesašaurinās potenciāli atbalstāmo komersantu loku, nosakot konkrētas nozares.
"Vienkāršā un saprotamā veidā uzņēmums var pierādīt, ka ir konkrētas grūtības šīs situācijas dēļ. Jo lielāks uzņēmumu klāsts varēs kvalificēties, jo veiksmīgāka būs pati programma."
Sagaidāms, ka Saeima jau šonedēļ abos lasījumos steidzamības kārtā pieņems konkrēto likumu. Pēc tam valdībai būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par šīm programmām un tālāk tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Pēc tam, kad tas paveikts, uzņēmumi varēs pieteikties atbalstam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
