Tas ir pasākumu kopums, kam jāatvieglo ārvalstīs dzīvojošo saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm Latvijā, kā arī dažādi sociālekonomiski jautājumi.
Kopumā likumprojekta izstrādē bija iesniegti desmitiem priekšlikumu. Piemēram, par to, kādi nodokļi piemērojami ārvalstīs nopelnītajai pensijai. Ārlietu ministrijas (ĀM) ieskatā šis likums gan nebūtu jāuztver kā kārtējais reemigrācijas plāns.
"Ir redzams no prakses, ka vairāk to izdara tie, kas bērnus veduši uz latviešu skolām, iesaistījušies darbā, piedalījušies kopienu aktivitātēs. Tāpēc tas ir vienlīdz svarīgi," komentē ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Lukaševičs-Kalniņa ("Vienotība").
Likums stāsies spēkā no nākamā gada. Tā pilnvērtīga darbība gan būs iespējama, ja tas būs sasaistē ar budžeta līdzekļiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
