"Galīgi garām!" Ne visi kuldīdznieki ir sajūsmā par to, ka pilsētā būs tūrisma nodeva

Šaurās ieliņas, vēsturiskā apbūve un pēdējos gados strauji augošs tūristu skaits – Kuldīga pēc iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kļuvusi par vienu no pieprasītākajiem galamērķiem Latvijā. Tagad pilsēta ieviesīs tūrisma nodevu, lai tādā veidā palīdzētu pilsētai augt.

Nodeva attieksies uz viesiem, kuri nakšņo tūristu mītnēs – 1,50 eiro par personu par katru nakti, nepārsniedzot 15 eiro vienā uzturēšanās reizē. To nemaksās nepilngadīgie, novadā deklarētie iedzīvotāji un cilvēki, kas ieradušies darba braucienos. TV3 Ziņu uzrunāto cilvēku vidū noskaņojums pārsvarā ir piesardzīgs vai pat skeptisks.

"Galīgi garām! Es esmu tik daudz valstīs pabijis un reti kur tas notiek Latvijā pie mūsu nabadzības kapeikas lasīt. Un tie tūristi jau redz, es nezinu vai viņiem tas patiks. Kuldīga nav tā vieta, kur vajadzētu ar tādām lietām nodarboties, te jau tā ir tukšas ielas, lai tie tūristi brauc, tad vismaz kaut kādi ienākumi pilsētai būs," uzskata vietējais iedzīvotājs Roberts.

"Man šķiet, ka tas tā nedaudz muļķīgi. Tāpat jau cilvēki brauc atpūsties, viņi tērē tāpat naudiņu, tāpat tiek maksāti nodokļi, man šķiet, ka tas nav tā pareizi," teic Endija.

Cilvēki norāda – jau šobrīd dzīve kļūst dārgāka, un pastāv bažas, ka pat neliels sadārdzinājums var ietekmēt tūristu izvēli, īpaši mazākā pilsētā, kur katrs viesis ir nozīmīgs.

"Nezinu, citiem jau nepatiks, tas mani neiespaido, jo es dzīvoju šeit. Mums ir dzīve dārgāka palikusi, un viss tas jau tomēr prasa, ne, es tikai tāpēc domāju, ka mums pārāk dārga dzīve, katru kapeiku jāskaita," saka Inguna.

"Nezinu, man liekas, ka prātīgāk bija ieviest iebraukšanas nodokli. Tagad tā visa grāmatvedība un ņemšanās būs uz uzņēmēju pleciem," saka Kristaps.

Par tūrisma nodevas ieviešanu Kuldīgā domāts jau vairākus gadus – analizēta citu valstu pieredze un diskutēts ar uzņēmējiem. Pieaugot tūristu skaitam, pieaug arī slodze uz pilsētas infrastruktūru, norāda pašvaldība.

"Šī naudiņa, kas varētu ienākt caur šo nodevu ienākt pašvaldība konkrētajā kontā tiktu novirzīta atpakaļ nozarei, par tās izlietojumu lemtu tieši tie cilvēki, tie uzņēmēji, kas iemaksā, lielākie nodevas iemaksātāji arī būtu tie, kas konkrētajā budžeta gadā lemtu kam tieši novirzīt šo finansējumu – vai tās ir mārketinga aktivitātes, vai kāds pasākums vai kas infrastruktūrai – tā būtu viņu atbildība un izšķiršanās," klāsta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam").

Tikmēr Kuldīgas novada uzņēmējs un būvnieks Kristaps Bergmanis, kurš UNESCO Pasaules mantojuma vecpilsētā atjaunojis vairākas vēsturiskās ēkas, tūrisma nodevas ieviešanu vērtē pozitīvi un tajā nesaskata papildu slogu.

Viņš uzsver – pilsēta lielā mērā attīstīta ar nodokļu maksātāju līdzekļiem, tāpēc ir tikai loģiski, ka arī tūrisms sniedz ieguldījumu vietējai kopienai, vienlaikus nodrošinot arī precīzāku pārskatu par tūristu plūsmu.

"To var ieviest, atlikt, skatoties, kāda ir ģeopolitiskā situācija, kāda ir tūrisma plūsma vispār, bet es vērtēju šo pozitīvi. Šī ir pašvaldības nodeva un uzņēmēji ir administratori, kas to iekasēs, es nesaskatu, ka tas sadārdzinātu procesu. Ar šo nodevu mēs arī iegūsim statistiku, kas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd, cik es zinu, šī statistika ļoti kūtri tiek nodota. Un tad praktiski būs jautājums – kāpēc tu turi šo mītni, ja tev ir tikai biznesa braucēji vai vispār neviens nav, kāpēc tu nodarbojies ar šādu uzņēmējdarbību? Tas būs tas lakmusa papīriņš, ar ko mēs varēsim redzēt, kas mums pilsētā notiek ar tūrismu," saka Bergmanis.

Kuldīga kļūs par otro pilsētu Latvijā, kur ieviesta šāda nodeva – Rīgā tā jau tiek piemērota vairākus gadus, nosakot vienu eiro par nakti, ar maksimālo slieksni līdz 10 eiro.