Galvaspilsētas slavenākā grausta atjaunošana joprojām neskaidra
Man aiz muguras esošo ēku Marijas un Elizabetes ielu stūri ne par velti mēdz dēvēt par Rīgas slavenāko graustu. Nepadzīvots un pavisam bēdīgā stāvoklī, nams ir jau vairākus gadu desmitus un nevienam Rīgas pašvaldības sasaukumam tā arī līdz šim nav izdevies panākt, lai vēsturisko namu atjauno.
Pamatīgi vērsties pret grausta īpašniekiem, toreiz diviem Igaunijas pilsoņiem, pirms septiņiem gadiem sāka toreizējā Rīgas domes vadība. Ēku atzina par vidi degradējošu būvi un piemēroja dubultu nekustamā īpašuma nodokli. Taču arī pašvaldības pātagas vicināšana, darbu gaitu nepaātrināja. Tādēļ 2018. gada sākumā dome nama īpašniekiem uzlika par pienākumu novērst ēkas bīstamību un draudēja ar pamatīgiem sodiem, ja gada laikā nebūs saskaņots būvprojekts mājas atjaunošanai.
"No sākuma 50 eiro, pēc tam 650 un tā tālāk un tā tālāk un kaut kur ap Jāņiem šī summa sasniegtu 5000, un tad, ja projekts nebūs saskaņots, katru nedēļu sodam un sodam līdz tam brīdim, kad projekts ir saskaņots. Katram īpašniekam. Īpašnieki ir divi, 5000 vienam, 5000 otram."
Taču pretēji solītajam, reāli darbi tā arī netika sākti. Arī amatpersonu draudi lielu efektu nav devuši – pašvaldība it kā ieslēdza skaitītāju un abiem īpašniekiem kopumā vairāku gadu laikā piespriedusi vairāk nekā 44 000 eiro lielu naudas sodu. Taču šobrīd gan samaksāta vien puse, tādēļ ar igauņiem turpinā tiesāties jaunais domes sasaukums.
"Šie piespriestie naudas sodi, kurus viņi atteicās maksāt un pārsūdzēja, joprojām tiesa lemj par labu Rīgas domei. Tie īpašnieki jau šo gadu laikā, jāsaka tā, nepilda savus pienākumus, jo īpašums ir arī pienākums. Mēs to zinām katrs."
Tagad gan ēkai ir jauns īpašnieks – kāda cita Igaunijas pilsone, kura nesen iesniegusi nu jau kārtējo projektu nama atjaunošanai. Taču likstas turpinās. Projekts pašvaldībā atmests atpakaļ, jo tajā bijuši trūkumi, turklāt tas nav ticis saskaņots ar dažādām atbildīgajām institūcijām, tostarp, Kultūras mantojumu pārvaldi.
"Šobrīd šī iecere ir tieši ēkas pamatu, pagrabu un komunikāciju pārbūvi. Tieši par šīm lietām. Ēka ir vietējās nozīmēs kultūras piemineklis un uz to īpašumu departmanerts arī ir norādījis, ka šī joma arī būtu jāsakārto un īpašnieks to zina," sac’īja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve.
Turklāt, arī jaunā īpašniece, tāpat, kā iepriekšējie, spītīgi atsakās maksāt sodus, kurus pašvaldība turpina uzlikt par nama nesakārtošanu. Sodu apmērs kopš 2021. gada sasniedzis nedaudz virs septiņiem tūkstošiem eiro. Un, lai gan redzams, ka sodi nekādi nemotivē īpašumu sakārtot, pašvaldībā atzīst, citu instrumentu to rīcībā īsti neesot.
"Ko citu var izdarīt, tiek sodīti. Un te ir jāsaka arī, no vienas puses,šie sodi krājas, ja nesamaksā, ir kaut kādi sodu procenti, bet, kad viņš sasniegs to kritisko masu? Te ir jautājums, kad beidzot pilsēta var pateikt, pietiek, ir kaut kāds nihilisms no īpašnieka puses. Un tad vienā brīdī, iespējams, tas ir ceļš, ka vienā brīdī mēs tos neefektīvos īpašumus varētu pārņemt. Bet tad sekotu nākamais – cik būtu nepieciešami līdzekļi?"
Turklāt Marijas ielas 6 namu, lai vizuāli pievilcīgāku padarītu Rīgas centru, nedrīkst arī nojaukt. Šādu vēlmi jau iepriekš bija izrādījuši iepriekšējie nama īpašnieki. Taču, ņemot vērā, ka ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, šādu iespēju pilnībā noliedza Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
