Garisons atlūgumu iesniedzis iespējamo nesaskaņu dēļ ar pašreizējo aizsardzības ministru

Darba gaitas Aizsardzības ministrijā Jānis Garisons sāka 2005. gadā, bet par valsts sekretāru strādāja pēdējos astoņus gadus. Šajā amatā tas vērtējams kā ļoti ilgs laiks. Par aiziešanas iemesliem pagaidām zināms ļoti maz. Par atlūgumu Garisons paziņoja savā sociālās vietnes "Facebook" profilā, pateicoties kolēģiem un sadarbības partneriem, kā arī atskatoties uz gadu gaitā paveikto.

"Saprotu, ka tas viss tagad liekas kā pašsaprotams un radies pats no sevis. Bet nekas nav nācis viegli. Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas," norādījis Garisons.

Sīkāk aiziešanas iemeslus viņš gan nepaskaidro un arī medijiem dienas laikā plašākus komentārus viņš nav sniedzis. Tikpat skops par radušos situāciju bija aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Ar padomnieces starpniecību viņš rakstveidā pauda, ka arī pēc Garisona aiziešanas turpināsies darbs pie nozares pilnveides, taču pēc būtības radušos situāciju viņš nekomentēja, aizbildinoties ar aizņemtību.

"Esmu pieņēmis valsts sekretāra Jāņa Garisona atlūgumu. Novērtēju valsts sekretāra paveikto un īstenoto aizsardzības nozarē," rakstveidā informēja aizsardzības ministrs Sprūds.

Garisona laikā viens no skaļākajiem skandāliem saistīts ar 220 miljonu eiro vērto armijas ēdināšanas iepirkumu, lai gan disciplinārlietu pret viņu izbeidza, pārkāpumus neatklājot, izmeklēšanu šajā lietā joprojām turpina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Daudz plašāk kā potenciālais aiziešanas iemesls neoficiāli tiek minēta valsts sekretāra un jaunā ministra nespēja savstarpēji sastrādāties. Neoficiāli pat izskan, ka Sprūds par Garisona atlūgumu uzzinājis no sociālajiem tīkliem.

Tikmēr nozares eksperti uzsver Garisona ieguldījumu aizsardzības attīstīšanā.

"Jāņa Garisona ieguldījums ir ļoti liels, es ar viņu kopā strādāju vēl laikā, kad viņš nebija valsts sekretārs, bet vietnieks, politikas direktors. Mēs kopā strādājām pie minimālajām pašaizsardzības spējām, kad vēl neviens par to negribēja runāt un līdzekļi netika izdalīti. Jebkura pieredzējuša cilvēka aiziešana ir zaudējums, bet, tā kā es nezinu tos apstākļus, man ir grūti komentēt," teic bijušais Nacionālos bruņoto spēku ģenerālis Raimonds Graube.

Procedūra paredz, ka jauno valsts sekretāru jāmeklē atklātā konkursā vai arī tajā var iecelt kādu no pašreizējiem ministrijas ierēdņiem. Kuru no ceļiem izvēlēties, Valsts kancelejas vadītājs rīt apspriedīs ar aizsardzības ministru.

"Man šī rīta paziņojums bija pārsteigums, nav šobrīd informācijas par iemesliem, kāpēc ir šāds paziņojums no Jāņa Garisona puses," neslēpa Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Aizsardzības ministrijas budžets nākamgad sasniegs 2,4% valsts kopprodukta. Eksperti norāda, ka efektīva tā pārvaldīšana ir ārkārtīgi svarīga, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.