Ģenerālprokurors noraida pārmetumus par novēlotu rīcību būvnieku karteļa krimināllietā

Viņš atzina, ka septembra sākumā publiski izskanējusī informācija par iespējamo būvnieku karteli un kukuļošanas gadījumiem viņam nav bijis jaunums, jo par to zinājis jau sen, tomēr izmeklētāju taktika bijusi iesaistīt iespējami vairāk kompetento institūciju, lai darbības noritētu maksimāli saskaņoti.

"Šinī gadījumā nevarēja būt tā, ka viena institūcija veic savu darbību, bet otra ne. Tātad faktiski Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja Konkurences padomi (KP) un tika saskaņotas veicamās darbības. Prokuratūra deva arī norādījumus KNAB, (..) kā arī informācija nodota citām iestādēm pēc kompetences, un par to liecina tas, ka daudzi uzņēmumi zaudēja savus industriālās drošības sertifikātus," skaidroja Kalnmeiers.

Viņš norādīja, ka pārlieku ātra darbību veikšana un informācijas publiskošana varētu radīt "liekas problēmas", jo vispirms bija jāveic sagatavošanās darbi, jāsavāc papildu informācija.

Kā ziņots, KNAB un KP septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.