Ģimenes ārsti apsver iespēju samazināt pakalpojumu klāstu

Finanšu problēmas primārajā veselības aprūpē ģimenes ārsti otrdien pārrunāja ar tautas kalpiem. Lielākā daļa deputātu uz sēdi gan neieradās, aizbildinoties ar frakcijas sēdēm, kurās sprieda par budžetu.

Tikmēr ģimenes ārsti ir izmisumā. Līdz gada beigām nepilni divi mēneši, bet, kas būs pēc tam, nav skaidrs.

"Izaicinājums uzturēt valsts pakalpojumu, lai tas nebeidzās ar valsts pakalpojumu imitāciju, ja pacientam tas pakalpojums pienākas par valsts naudu par vienu vai diviem eiro. Kas segs trūkstošo sadaļu? Ģimenes ārsti to nevarēs uzņemties šajā ziemā," situāciju skaidro Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs.

Pēc ārstu aprēķiniem, ar 1. janvāri viņu nozarē samazināsies finansējums par 15%. Līdz ar to rodas pamatotas bažas, kā uzturēt prakses vietas un kādus pakalpojumus turpmāk sniegt pacientiem?

"Ir doma, ka no janvāra piedāvājam strādāt četras dienas un tad piektā diena par maksu, lai varam samaksāt savas prakses rēķinus un nodrošināt, ka mūsu prakses ir atvērtas" stāsta ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure.

"Ģimenes ārstu praksēs samazināsies pakalpojumu daudzveidība. Mēs uzturam daudz pakalpojumu, pārsiešanu, ķirurģiskas manipulācijas, uzturam atsevišķi zīdaiņu kabinetu. Tas nozīmē, – mums vajadzēs sarauties. Liela daļa pakalpojumu nebūs pieejama. Nākamais, mums jāattīsta maksas pakalpojumus sektors," stāsta Dzalbs.

Turklāt lauku reģionos naudas trūkuma dēļ varētu tikt slēgtas satelītprakses, uz kurieni reizi nedēļā devās ārsts, lai pieņemtu pacientus.

Tēlaini izsakoties, bumba šobrīd ir valsts pusē. Asociāciju pārstāvji nosūtījuši vēstuli politikas veidotājiem un apsver iespēju pagaidām neslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Atbilde tiek gaidīta līdz 22. novembrim.