Glābšanas dienesti un policija bažījas par svinētāju pārgalvību
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca gatavojas pacientu skaita straujam pieplūdumam. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests apzinās, ka atkal var nākties no ūdenstilpēm vilkt ārā noslīkušos līgotājus. Savukārt policija koncentrē spēkus reidu rīkošanai, vēsta TV3 Ziņas.
Redzot, cik daudzās vietās Latvijā rīkotas zaļumballes, saulgriežu festivāli un notiks plašas pulcēšanās, Valsts policija bažījas par iespējami lielo dzērājšoferu skaitu. Policija pastiprināti dosies reidos, apstādinot autovadītājus un pārbaudot alkohola līmeni izelpā.
"Aicinām izvērtēt savas spējas braukt pēc svinēšanas pēc garajiem svētkiem. Aicinām līdzcilvēkus pieskatīt šoferus un neļaut sēsties pie stūres citādi sekas ir neprognozēajams. Tas nav tikai saistīts ar apliecības zaudēšanu, bet miesas bojājumiem un letālām sekām."
Līgošana pie ezera, upes, dīķa vai jūras jau ir liels riska faktors. Piemēram, pērn astoņi cilvēki noslīka, viens pēc neveiksmīga lēciena dīķī tika piekalts ratiņkrēslam. Glābēji lūdz nepeldēties alkohola reibumā, nerīkot peldēšanas sacensības, nelēkt ūdenī uz galvas un rokām, neiet peldēties naktī, nedoties ūdenī vienam, un, ja līgotāji redz kādu vienu pašu dodamies peldēt, to nepieļaut. Līgo un Jāņi ir laiks, kad cilvēki iet bojā arī ugunsgrēkos, pērn mira četri.
"Ja mēs lietojam atklāto uguni, tad lai tas būtu pusotru metru no degpējīgiem priekšmetiem, skatāmies vēja virzienu, lai vējš nebūtu uz māju pusi vai ēku, lai dzirksteles tajās nenonāktu."
Nelaimes gadījumu skaits svētku dienās pieaugot divkārši, tad vairāk nekā seši simti cilvēku gūst tik smagas traumas, ka nepieciešams izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Savukārt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Līgo un Jāņos pēc palīdzības parasti vēršas vairāk cilvēku nekā ziemā slideno ietvju dēļ.
"Pēc šīm četrām brīvdienām mēs sagaidām diezgan būtisku pacientu skaita pieaugumu. Lielākajā daļā gadījumu tās ir vieglākas traumas – sasitumi, sastiepumi, bet gadās arī smagāki ievainojumi. Mans lūgums – nepārvērtēt savas spējas."
Katrs otrais negadījums notiek alkohola reibumā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam bažas – svētkos strauji pieaug to cietušo skaits, ka gūst ķermeņa apdegumus – ugunskura aizdegšanas laikā, tajā iekrītot, uzgāžoties virsū grilu. Situāciju pasliktina, ja uzvilkts sintētisks apģērbs, kas piekūst pie miesas.
"Es aicinātu, lai katrā kompānijā būtu vismaz viens cilvēks, kas paliek skaidrā, lai nelaimes gadījuma laikā var izsaukt dienestus, izstāstīt, kur ierasties. Vai arī – nepieciešamības gadījumā sēsties pie stūres un nogādāt cilvēkus traumpunktā. Sevišķi, ja esat tālu, jo dienesti ne viemēr var ierasties laicīgi."
Ja līgošana notiek laukos bez konkrētas adreses, bez orentieriem, tad svarīgi ir saglabāt GPS koordinātes. Tad nelaimes gadījuma laikā tās ātri var nosūtīt glābšanas dienestam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
