Golubeva: Latvijai jābūt gatavai uzņemt Ukrainas bēgļus

"Šis 21. gadsimtā ir bezprecedenta gadījums, kad pilnīgi, spītējot visiem starptautiskajiem līgumiem, starptautiskajām tiesībām, notiek iebrukums otras, suverēnas valsts teritorijā. Mēs zinām, ka Krievija jau agrāk sev nelikumīgi pievienoja Krimu, bet šis ir pilnīgi cits gadījums," raidījumā stāstīja Golubeva.

Ministre norādīja, ka Rietumi ir vienoti un uzskata – šāda rīcība nav pieļaujama. Arī Latvijas Valdība ir vienota tajā, ka nepieciešams gan atbalstīt Ukrainu, gan piešķirt Krievijai sankcijas daudz lielākā apmērā nekā tas pieņemts pašlaik.

Tai pat laikā Golubeva uzsvēra: "’Ir svarīgi atcerēties, ka pašlaik Latvijai militārā apdraudējuma nav. Bet mums, protams, jābūt gataviem visiem scenārijiem, arī attiecībā uz dažādas veida hibrīduzbrukumiem.’’

Tāpēc ministre šodien plāno dot vadības uzdevumu par ārkārtas civilās aizsardzības mācībām. "’Jāatzīmē, ka šādas mācības notiek, tās notiek pēc plāna un nepārtraukti. Bet viena lieta ir tas, kas notiek pēc plāna, otra lieta ir tas, kam jānotiek ārkārtas situācijās, un šeit ir ārkārtas situācija. Līdz ar to šodien došu šādu uzdevumu,’’ pauda Golubeva.

Tāpat iecerēts turpināt bēgļu uzņemšanas plānu, jo šobrīd arī ir pamatoti gaidīt, ka daļa cilvēku no kara skartajiem Ukrainas apgabaliem, iespējams, dosies Eiropas virzienā. "’Viņi, protams, uzreiz nedosies Latvijas virzienā, jo mums nav kopīgas robežas, bet mums jābūt gataviem, ka daļa no plūsmas nonāks arī Latvijā,’’ skaidroja Golubeva.

Tiesa, valdība vēl nav apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto bēgļu uzņemšanas plānu, bet ministre cer, ka tuvāko dienu laikā tiks saskaņots vēl nesaskaņotais, Ministru kabinets plānu apstiprinās un to varēs sākt īstenot, tiklīdz tas būs aktuāli.

Golubeva paskaidroja, ka šis plāns paredz – "’tos cilvēkus, kas iebrauc caur Poliju un Lietuvu, un tos, kas hipotētiski varētu Latvijā nonākt caur Baltkrieviju, mēs piedāvājam risinājumu palikt ilgāk par trim mēnešiem, ja kara darbība tik ilgi nebeigsies. Tam tiktu izsniegta speciāla humanitārā vīza, lai cilvēks var arī strādāt, kas ir būtiski.’’

Tāpat būtisks aspekts ir bēgļu izmitināšana, kur tiem, kuriem Latvijā nav ne radu, ne draugu, ar Ekonomikas ministrijas atbalstu tiktu nodrošinātas naktsmājas viesnīcās un hosteļos. "’Tajās vietās, kur parasti izmitina tūristus, uz laiku izmitināt arī patvēruma meklētājus,’’ paskaidroja Golubeva.

Ministre arī pauda, ka robežsardzei jau ir plāns gadījumiem, ja bēgļi nāk no tuvējām valstīm kāda konflikta gadījumā. Šādā gadījumā tiek veidotas reģistrācijas nometnes, kur katru cilvēku piereģistrē un tikai tad virza tālāk uz Latvijas teritoriju, lai zinātu, kādi cilvēki ienāk mūsu valstī. Arī attiecībā uz Ukrainas bēgļiem šis plāns darbotos.