HIV testēšanā un ārstēšanā iesaistīs ģimenes ārstus
HIV izplatības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā un, lai cīņu ar šo infekciju padarītu efektīvāku, Veselības ministrija lēmusi paplašināt gan testēšanas iespējas, gan padarīt pieejamāku ārstēšanu, iesaistot tajā ģimenes ārstus. Pacientu biedrības uzskata – lai gan izmaiņas nav milzīgas, tās tomēr varētu palīdzēt mazināt par HIV sabiedrībā valdošo stigmu, vēsta TV3 Ziņas.
Līdz šim bezmaksas HIV testu varēja veikt vairākos desmitos profilakses punktu visā Latvijā. Šodien valdībā pieņemtās izmaiņas paredz, ka turpmāk tos varēs veikt arī ģimenes ārsti. Vienlaikus, testēšanas punktos drīkstēs strādāt plašāks cilvēku loks.
"Nav vairs obligāti noteikts, ka tām jābūt tikai ārstniecības personām, tās var būt arī citas personas, kas ir attiecīgi apmācītas."
Lielākas iespējas saņemt palīdzību būs arī tiem, kas saskārušies ar HIV pozitīva cilvēka asinīm vai gļotādu, piemēram, mediķiem, policistiem vai jebkurai citai personai. Līdz šim profilaktisko ārstēšanu – testēšanu un attiecīgos medikamentus – šie cilvēki varēja saņemt tikai Austrumu universitātes slimnīcā Rīgā – tagad to nodrošinās slimnīcās visā valstī.
"Profilaktiska ārstēšana ir aktuāla arī citos reģionos ne tikai Rīgā, tādējādi tas dod plašākas iespējas saņemt to nepieciešamības gadījumā tuvāk dzīves vietai," skaidro Veselības ministrijas pārstāvis.
Būtiskas izmaiņas arī attiecībā uz HIV pozitīvu cilvēku ārstēšanu – turpmāk procesā iesaistīs arī ģimenes ārstus. Proti, infektologi sastādīs ārstēšanas plānu, taču uzraudzīt to un izrakstīt nepieciešamos medikamentus varēs ģimenes ārsts.
"Tas būs ērtāk gan pašam pacientam, respektīvi nebūs katru reizi jābrauc pie infektologa uz konsultāciju un tas mazinās rindas pie infektologa," norāda Veselības ministrijas pārstāvis.
Ģimenes ārstu iesaisti atzinīgi vērtē arī pacientu biedrībās, jo tas varētu palīdzēt mazināt cilvēku aizspriedumus par šo infekciju, sevišķi reģionos. Būšot gan arī izaicinājumi.
"Būs atkarīgs no pacientu uzticēšanās ģimenes ārstam un viņa pratības, jo tā komunikācija ar pacientu ne vienmēr ir tik veiksmīga, kā vajadzētu. Protams, te būs tas faktors – konfidencialitātes jautājums vai informācija no viņiem neaizies netīši, kabinetos sienas ir plānas, pacienti baidās runāt, jo HIV joprojām ir stigmatizēta infekcija."
Kopumā pieņemtās izmaiņas biedrībās vērtē atzinīgi, sevišķi izceļot to, ka tagad epidemiologiem ir skaidri definēts pienākums izsekot inficēšanās ceļus. Līdz šim tas noticis samērā kūtri un bieži vien to darījuši paši ārsti.
"Kā tas notiks dzīvē nezinu, tas , protams, diezgan sensitīvs jautājums ir, bet, ja cilvēks ir inficējies, tad, protams, būtu jānoskaidro no kā inficējies," skaidro Baltijas HIV asociācijas priekšsēdētāja.
Pacientu biedrībās atgādina, ka saņemot savlaicīgu palīdzību HIV inficētie var nodzīvot garu un veselīgu mūžu, neapdraudot apkārtējos. ārstēšana Latvijā ir bezmaksas un arī medikamentu pietiek – galvenais klupšanas akmens šobrīd esot cilvēku nevēlēšanās testēties. Dati liecina, ka trešdaļa HIV inficēto Latvijā par to nemaz nezina.
Jau ziņots, ka HIV izplatība Latvijā ir ļoti augsta un pēdējos gadus, diemžēl, esam bijuši līderi Eiropas Savienībā, liecina statistika.
Aizvadītajā gadā atklāti teju 230 jauni inficēšanās gadījumi un arī gadu iepriekš šis skaitlis pārsniedzis 200 cilvēku atzīmi. Lielākoties šo infekciju atklāj cilvēkiem vecuma grupā no 30-39 gadiem, taču viņi arī testējas visbiežāk.
Kopumā Latvijā reģistrēti gandrīz seši tūkstoši HIV pozitīvu cilvēku, tomēr pirms pāris gadiem veiktais pašmāju zinātnieku pētījums liecina, ka reālie skaitļi varētu būt pat trīsreiz lielāki, jo kūtrās testēšanās dēļ aptuveni 30% inficēto par to nenojauš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
