Ieauguši nezālēs un nesakopti, tā izskatās Lielie kapi Rīgā

Komponisti, Lāčplēša ordeņa ieguvēji, zinātnieki, folkloristi un vēl daudz citas ievērojamas personas jau gadu desmitiem un simtiem atdusas Lielajos kapos Rīgā. Ieaugušas nezālēs apbedījuma vietas lēnām iet postā.

Andris Gobiņš ir viens no brīvprātīgo kustības Lielo kapu draugi aizsācējiem. Andris jau trešo gadu ravē nezāles un atjauno aizmirstos kapus. Attīrītajās atdusas vietās bieži vien izrādās apglabātas ievērojamas dzimtas un personības.

Šajā reizē brīvprātīgie attīra iespaidīgās kapu plāksnes, kas guļ virs apbedījuma vietām. Noņemot sūnu kārtu uz tām bieži vien atklājas ļoti rūpīgi un skaisti veidoti raksti un ornamenti.

Daudzas plāksnes jau ir tik ļoti cietušas, ka ar sūnu noņemšanu vien tās nevar atjaunot. Vairākas vēsturiskās apbedījuma vietas ir sadragātas šķembās, jo cietušas no smagajiem zāles pļāvēju traktoriem, kas te dažkārt strādā un nepamanot uzbrauc apaugušajām plāksnēm. Tāpēc talcinieki senās kapa vietas steidz attīrīt, lai padarītu tās redzamas.

Tomēr, tas, ka plāksnes ir grūti pamanīt, nevar būt par attaisnojumu to bojāšanai, piebilst brīvprātīgie.

Lielo kapu draugu aktīvākajā kodolā darbojas aptuveni divdesmit cilvēku, kuri vairākas reizes mēnesī tiekas, lai pievērstos atdusas vietu sakopšanai. Lielo kapu attīrīšana Andrim aizsākās ar Krišjāņa Barona atdusas vietas iekopšanu.

Lielo kapu draugi, ieguldot savu darbu, cer, ka reiz šie kapi piedzīvot vērienīgāku atjaunošanu. Iespējams, tas notiks, ja luterāņu baznīca kapus nodos apsaimniekot Rīgas domei.

Tikmēr visi, kuri vēlas pievienoties brīvprātīgo lokam, var viņus atrast sociālā tīkla Facebook lapā ar nosaukumu Lielo kapu draugi.

Video