Iedziļinās būtībā, ne punktos. Rokpelnis komentē Saeimas pieņemtos likumu "brāķus"
"Saeimas deputāti iedziļinās [likumprojektu] būtībā. (..) Kļūmes gadās, bet no tām nedrīkst baidīties," tā Saeimas nesenos gadījumus ar kļūdaini pieņemtiem likuma grozījumiem TV3 raidījumā "900 sekundes" komentēja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Saeima vakar steidza labot tikai pirms divām nedēļām pieņemtus grozījumus likumā, kas paredz, ka OCTA polise turpmāk būs jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija, – arī tiem, kas netiek izmantoti ceļu satiksmē. Pēc cilvēku paustā sašutuma sociālajos tīklos deputāti steidza atvainoties par pieļauto kļūdu, uzsverot, ka tā tiks labota.
Taču šis nav pirmais gadījums, kad šādi brāķi gadījušies. Pavisam nesen raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka no jaunā Valsts ieņēmumu dienesta likuma pazudusi norma, kas veicinātu iestādes atklātību par veiktajām pārbaudēm.
Saeimas darbs norit vairākās fāzēs, proti, vispirms potenciālie likuma grozījumi tiek skatīti komisijās, bet pēc tam nonāk līdz plenārsēdēm, kurās iepriekš runātais tiek apspriests plašākā lokā. Tas attiecīgi arī ir brīdis, kad iespējamās kļūdas vajadzētu pamanīt. Un tomēr, ņemot vērā neseno pieredzi, rodas jautājums – cik rūpīgi Saeimas deputāti iedziļinās likumprojektu punktos?
"Saeimas deputāti iedziļinās būtībā," uzsver Rokpelnis un turpina, "ja Saeimas deputāti iedziļinātos katrā likuma punktā, mums vajadzētu simt juristu, nevis ārstus, uzņēmējus, militāristus utt. Tas, par ko šobrīd diskutējat, ir juridiskas dabas jautājums. Tulkot likumu un to veidot ir divas dažādas lietas. Kļūmes gadās, bet no tām nedrīkst baidīties."
Raidījuma "900 sekundes" moderatori gan ZZS frakcijas vadītājam norāda – ne reizi vien bijuši gadījumi, kad Saeimas deputāti nespēj nosaukt kaut tik vien kā nākamā gada plānotā budžeta izdevumu vai ienākumu summas. Tas rada neuzticību par to, cik nopietni "tautas kalpi" pievēršas savam darbam, nevis dodas uz parlamentu vien tikai tehniski nobalsot.
Šajā saistībā Rokpelnis atmet: "Jūs man atgādināt skolas laikus, kad bija jāatceras, kurā gadā bija Saules kauja. Uz kontroldarbu es to atcerējos, bet kopumā ir svarīgāk saprast lielo bildi."
Un tomēr nereti deputāti arī atrunājas, ka nav kaut ko zinājuši vai dzirdējuši, jo tas ticis spriests "citās komisijās". Šāda atruna gan nav vērā ņemama, jo katra politiskā spēka ievēlētie parlamentārieši pārstāv dažādas komisijas, bet pēcāk frakcijas sēdēs savstarpēji pārrunā katrā izspriesto. Attiecīgi vairāk vai mazāk būtu jābūt informētam par dažādajiem pieņemamajiem likuma grozījumiem.
Rokpelnis piekrīt, ka šie jautājumi tiek izrunāti frakcijas sēdēs, taču akcentē, ka Saeimā pieņemamo likumprojektu ir daudz. "Ja katru no tiem izdiskutētu frakcijas sēdē, mums ar trešdienu frakcijas sēdei nepietiku. Ja gribam iet uz priekšu, mums kaut kur kāds stūrītis ir jānogriež. Ja gribētu likt roku uz sirds un teikt, ka nekur nevienas kļūdas nebūs, droši vien mēs stāvētu uz vietas."
Kas attiecas uz OCTA likuma grozījumos pieļauto kļūdu, Saeima patlaban skatās, kā to labot, bet vienlaikus iekļauties Eiropas Savienības direktīvas noteikumos, kuru dēļ kļūdainais likums pieņemts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
