Iedzīvotāji iebilst iecerei izcirst 52 kokus Pārdaugavā

Slokas un Kuldīgas ielas krustojumā īpašnieki plāno būvēt divus daudzstāvu dzīvojamos namus. Taču vietējie iedzīvotāji ar to nav mierā, jo līdz ar to plānots nocirst 52 kokus.

"Mūsu domas ir, lai tirgus ekonomika nepaceļas virs cilvēku dzīvībām," tā par plānu saka biedrības "Aleju Aizsardzība" vadītāja Ingrīda Ērenpreiss. Viņa uzskata, ka, nocērtot kokus, ne tikai pasliktināsies apkārtnes gaisa kvalitāte, bet arī būtiski samazināsies apkaimes ekoloģiskā daudzveidība.

"Te ir vismaz 12 dažādu sugu putni, te ir sīkdzīvnieki, eži staigā, pat vāvere esot redzēta, ka lēkā. Ir ūpis, ir pūcīte un sikspārņi. Un sikspārņi ļoti mīl lielos kokus un lielos dobumus," uzsver Ērenpreiss.

Lai kokus glābtu un zaļo teritoriju saglabātu, vietējie iedzīvotāji sākuši vākt parakstus gan portālā "manabalss.lv", gan arī apkaimes veikalos un kafejnīcās. Viņi cer, ka iedzīvotāju pretenzijas tiks ņemtas vērā, jo par koku izciršanu turpinās arī sabiedriskā apspriešana.

"Jā, mēs vācam parakstus, to darījām jau arī martā, jo toreiz gribēja 104 kokus nocirst. Tagad runa ir par 52. Bet divas mājas paliek tā kā tā. Tur varētu būt milzīgs, skaists rododendru dārzs, kur galā divas milzīgās ievas, kas ir pilnas ar lakstīgalām, varētu nodrošināt botānikas skolotājiem darbu ar bērniem," turpina biedrības vadītāja.

Rīgas pilsētas būvvaldē gan skaidro, ka jau šobrīd ir rasts kompromiss, jo iepriekš plānā bija nocirst pat uz pusi vairāk koku. Turklāt – līdz ar ēku celtniecību tiks sakārtota šobrīd nolaistā apkārtne un stādīti arī jauni koki.

"Ja es nemaldos, stādīt vietā ir paredzēts 46 jaunas liepas un aptuveni 145 rododendru stādījumus. Ja mēs tā matemātiski skatāmies, aptuveni tik, cik kokus plāno cirst, tik apmēram vietā un vēl klāt šie 145 rododendru stādījumi," norāda būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Iniciatīvas autore gan uzskata, ka vērtīgi ir tieši vecie koki. Tādēļ viņa rosina, ka teritoriju varētu pievienot Latvijas Universitātes Botāniskajam dārzam. To, ka vietu būtu nepieciešams sakārtot, Botāniskajā dārzā piekrīt. Tiem jau vairākkārt problēmas radījuši garnadži, kas dārzā iekļuvuši tieši caur nekopto īpašumu.

Lai gan Botāniskais dārzs labprāt teritoriju pievienotu jau esošajam dārzam, tam neesot līdzekļu. "Problēma ir šāda. Tas ir privātīpašums. Un šobrīd ir tāda kā cita cilvēka privātīpašuma dalīšana. Autore vēlas cita zemes gabalu uzdāvināt vēl kādai trešajai personai. Un lieta ir tāda, ka zemes gabals pats kā tāds ir ļoti skaists un piegulošs mūsu teritorijai, bet tā uzturēšanai arī ir nepieciešami līdzekļi, kas ir gan darba spēks, gan citi līdzekļi," atzīst LU Botāniskā dārza saimniecības pārzinis Kristaps Kunrads.

Āgenskalnā gan nav vienīgā vieta, kur šobrīd iedzīvotāji iebilst iecerei par koku ciršanu. Zāģēšana paredzēta arī Dzegužkalnā, Katlakalnā un Ziepniekkalnā, kur Valdeķu ielā iedzīvotāji nevēlas pieļaut gandrīz 150 koku nociršanu, lai to vietā būvētu tirdzniecības centru.