Iedzīvotāji satraukti par masveida zivju izmiršanu Kaņiera ezerā. Kāpēc tas notiek?

Satraucošus skatus ar simtiem vai pat tūkstošiem mirušu zivju ezerā februāra beigās fiksējuši iedzīvotāji. Lielais aukstums seklākās vietās dažviet ezeru bija izsaldējis līdz gultnei, un spelgonim atkāpjoties pavērās bēdu aina. Skābekļa trūkums zemūdens iemītniekiem izrādījās liktenīgs. Taču tagad, kad pavasara siltums ledu krietni pakausējis, postaža mitējusies,

Pie Kaņiera ezera iztekas nekas neliecina par masveidīgo zivju izmiršanu. Te nav nevienas beigtas zivs. Visticamāk tās ir apēduši ezerā mītošie putni. Tagad ūdens strauji plūst uz jūru.

Un to apliecina drona tvertie kadri – ezera vidū, kur ledus pilnībā izkusis, ir pilns ar putniem. Dabas aizsardzības pārvaldes konkursā pērn par ezera ekosistēmas ilgtermiņa apsaimniekotāju kļuva vides risinājumu uzņēmums "Ecosoul". Ezera uzraugi skaidro, ka zivju nāve ir dabisks process, taču lielajos apmēros vainojams zemais ūdens līmenis.

"Pats lielākais faktors bija zemais ūdens līmenis, kas diemžēl ir ārpus mūsu kontroles; to regulē Dabas aizsardzības pārvalde. Ir zināms spiediens no vietējiem iedzīvotājiem, lai ūdens līmenis tiktu spiests uz leju, jo pastāv bažas un uzskats, ka ezers ir vainīgs pie tuvējās infrastruktūras applūšanas. Šim viedoklim nav zinātniska pamata, šī situācija Kaņierī ar ūdenslīmeni ir ļoti sāpīga," pauž "Ecosoul" dibinātāja Arta Kauķe.

Dabas aizsardzības pārvaldē skaidro, ka zivju slāpšana Kaņiera ezerā ir novērota arī iepriekš, tā atkārtojas bargās ziemās, kad seklo ezeru sedz biezs ledus slānis. Turklāt Kaņiera ezerā izplūst sērūdeņi, kas vēl vairāk samazina jau tā nelielo skābekļa apjomu ūdenī. Ņemot vērā šos apstākļus, iespējamo rīcību, kas dotu vērā ņemamus uzlabojumus, nav.

"Senāk ir notikuši mēģinājumi ezerā veidot āliņģus un sūknēt skābekli, taču šādu pasākumu ietekme ir ļoti lokāla, prasa lielus resursus, tostarp 24 stundu uzraudzību. Ietekme uz kopējo situāciju ezerā, ņemot vērā tā platību, joprojām ir vērtējama kā nenozīmīga. Jebkādas izmaiņas ezera ūdens līmenī pašreizējā brīdī varētu situāciju tikai pasliktināt. Lai arī šādās ziemās ietekme uz ezera zivju resursiem ir neizbēgama, līdz šim pat visbargākās ziemas nekad nav zivis ezerā iznīcinājušas pilnībā," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Baiba Ralle.

Ezera apsaimniekotāji mierina, ka daba saliks visu pa plauktiņiem un zivis arī turpmāk ezerā būs, bet mirušās zivis kalpos par barību citiem ezera iemītniekiem.

"Veidojas barības bāze mazajām zivīm, putniem, kukaiņiem. Daļu ir apēdušas citas, lielākas zivis, putni, kas ir atlidojuši – Žoriks – mūsu baltais gārnis, kas tur dzīvo un ir redzēts mielojamies ar zivīm. Daļa ir ieplūdusi jūrā, nav šaubu," norāda "Ecosoul" dibinātāja.

Pie ezera izteces jūrā TV3 Ziņu reportāžas brīdī ir pamatīga straume, bet nevienu beigtu zivi vairs nemana. Iespējams, arī tās notiesājuši putni.