Iedzīvotājiem bažas, ka klusi un nemanāmi tiek mēģināts likvidēt Elejas vidusskolu

Elejas vidusskola ir viena no tikai trim vidusskolām Jelgavas novadā un vienīgā, kas šo izglītības posmu jelgavnieku bērniem piedāvā Lietuvas pierobežā, tādēļ tur mācās skolēni arī no vairākiem tuvējiem pagastiem – Vilces, Lielplatones un Sesavas.

Iedzīvotājus gan satraukusi pašvaldības iecere, ar kuru skolai tiktu noteikti kritēriji, kurus neizpildot Elejā vidusskola kļūtu par pamatskolu, tādēļ trešdien pie pašvaldības domes bija pulcējušies aptuveni 30 protestētāju.

"Tas nozīmētu to, ka jāmeklē tuvākā vidusskola. Un vidusskola tuvākā tad ir Jelgava, Ozolnieki, tas ir cauri visam novadam. Un tas ir stundu ceļā un vairāk," skaidro Elejas iedzīvotāja Linda Ošiņa-Rusānova.

"Man aug trīs bērni, divi gan iet bērnudārzā, un viens – skolā. Tā ir nākotne. Tā kā man ģimenei visa nākotne saistās ar Eleju, tas ir svarīgi," uzsver Elejas iedzīvotāja Kristiāna Cimmermane.

"Ļoti nepatīkama sajūta vispār. Tā klusām un nemanāmi tiek mēģināts likvidēt Elejas vidusskolu. Divas dienas atpakaļ mēs vispār par to uzzinājām, netika nekādas apspriedes veiktas, ne ar pedagogiem, ne vecākiem," vērš uzmanību Elejas vidusskolas sporta skolotāja Sandra Avota.

Vietvarā gan uzsver, iecere neparedz skolas likvidāciju – taču, lai Elejā saglabātu vidusskolas posmu no 2027. gada septembra, iestādei jāspēj izpildīt vairāki kritēriji: 10.–12. klašu grupā jābūt vismaz 54 izglītojamajiem, nedrīkst trūkt skolotāju, jau šogad septembrī 10. klasē jāuzņem vismaz 16 audzēkņu. Šobrīd iestāde no šī mērķa gan atpaliek – vidusskolas posmā mācās vien 35 bērni.

"35 vidusskolēni, tas ir pamaz. Ir, bet tā ir lauku vidusskola, un tie ir tie gadi, kad mums tā demogrāfiskā situācija ir tāda, kā ir. Arī pirms tam 9. klases nebija lielas, mums nebija, no kā viņus savākt. Bet mēs redzam, ka nākamajās klasēs jau ir normāls bērnu skaits un mēs to visu varam izpildīt. Parasti pašvaldības par to cīnās, mūsējā tā kā īsti ne," pauž Elejas vidusskolas direktores vietniece Ivita Lejava Majore.

No skolas un vecākiem izskan arī bažas, ka skolu tīkls šobrīd tiek kārtots tikai tādēļ, lai finansiālās grūtībās nonākusī pašvaldība iegūtu papildu Eiropas fondu līdzekļus, uz kuriem var pretendēt tikai tie novadi, kuriem ir sakārtots skolu tīkls.

Pašvaldības domes vadītāja Dina Tauriņa (LRA) neslēpj – viens no iemesliem tas ir. Šobrīd novadā palikušas tikai četras izglītības iestādes, kuras neatbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem. Ja šīs skolas sakārto, tiešām esot iespējams pretendēt pat uz diviem miljoniem eiro, kurus varētu tālāk ieguldīt izglītības iestāžu attīstībā.

"Investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrā ir tieši nulle šajā gadā. Ja mēs nepieņemam šo lēmumprojektu, mēs nepiedalāmies šajā otrajā uzsaukumā ar iespēju iegūt papildu finansējumu. Bet tad beigās jau tā diemžēl sanāk – par labu kādām citām novada skolām, šobrīd tad, iespējams, tiktu upurēta Elejas vidusskola, vidusskolas posms Elejā, precīzāk. Nu, varbūt tā sanāk, jā," atzīst Tauriņa.

"Es gribu teikt, ka tas ir savā veidā noziegums. Tas ir noziegums, jo šobrīd ļaujam attīsties uz citu cilvēku dzīves kvalitātes rēķina. Mēs gribam pakāpties, lai tie zaudētu," uzsver Jelgavas novada domes deputāte Lolita Dauge (LZS).

Lai gan Jelgavas novada domes dienaskārtībā jautājums par protestu izsaukušo jautājumu bija iekļauts, citām  diskusijām ievelkoties, to šodien izskatīt vēl nepaspēja. Nākamā sēde izsludinātā jau ceturtdien.