Iekšlietu nozare ceļ trauksmi par jauniešu vājo fizisko sagatavotību
Iekšlietu nozare ceļ trauksmi par jauniešu vājo fizisko sagatavotību, kas esot viens no vājajiem posmiem, lai darbam dienestos piesaistītu jaunus cilvēkus. Iekšlietu ministrs uzskata, ka tādēļ jauniešu fiziskajai veselībai lielāku uzmanību būtu jāvelta jau skolas laikā, jo šobrīd daudzi astoņpadsmitgadnieki nav fiziski sagatavoti turpmākajam darbam policijā vai ugunsdzēsības dienestā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Valsts robežsardzi un policiju jau ilgstoši nomoka akūts kadru trūkums. Tomēr tas nav vienīgais, kas tās vieno. Lai strādātu iekšlietu nozarē, jānokārto arī fiziskās sagatavotības normatīvs. Un tas daudziem sagādā grūtības.
Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka pat trešdaļa kandidātu, kuri vēlas strādāt policijā, atkrīt, jo nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudījumus. Iekšlietu ministrs par to izsakās skarbi – tās esot sekas, ka skolas sporta stundās ar bērniem "auklējas". Ja tā turpināsies, drīz jauniešu fiziskā sagatavotība būs tik zemā līmenī, ka tas var sākt apdraudēt pat valsts drošību.
"Es palieku pie uzskata, ka saknes ir tomēr bērnībā, pirmajos un tālākajos skolas gados. Skolas tur var daudz darīt. Šobrīd stundas ir vairāk kā tādā rotaļu režīmā, nevis ar kaut kādām augstākām prasībām. Skolotājus attaisnojot, es gribu teikt, ka šobrīd kaut kādā ziņā arī vecāku loma ir palielinājusies, kuri faktiski nedomā par to, kāds izaugs viņu mīlulis."
Rīgas Hanzas vidusskolas sporta skolotāja Una Liepiņa ar bērniem strādā jau 15 gadu. Viņa gan ministra teiktajam nepiekrīt. Sporta stunda neesot vieta, kur sagatavot jaunos policistus vai ugusndzēsējus.
"Protams, mēs varam teikt, ka vajag piecas sporta stundas nedēļā, bet ļoti daudzi bērni pēc skolas skrien uz treniņiem. Un viņu ir ļoti daudz, kas peld, kas spēlē futbolu vai basketbolu. Tā kā tas ir skaļš apgalvojumus, ka viņi ir neaktīvi, apaļi un nezinu, kādi vēl."
Šobrīd bērni sporto trīs mācību stundas nedēļā. Nekādu normatīvu vairs nav, katrs bērns dara tik daudz, cik spēj.
"Primārais uzdevums ir, lai viņi nāktu uz šīm stundām, lai būtu ieinteresēti tās apmeklēt. Šobrīd mēs skolā koncentrējamies uz to, lai bērni apgūtu šīs prasmes tehniski pareizi. Ja mēs skrienam ārā – sprintu, tad neskrienam vairs ar hronometru, skolotājs nemēra, cik ātri, utt. Tas, ko iedod skola, ir prasmi vispār rūpēties par sevi," stāsta Rīgas Hanzas vidusskolas sporta skolotāja.
Izglītības ministre Anda Čakša uzskata, ka šobrīd jauniešu fiziskā sagatavotība nav pietiekamā līmenī. Iemesli dažādi. Arī tas, ka bērnu un jauniešu sports līdz šim nav pietiekami atbalstīts.
"Investīcija tieši bērnu sadaļā nav bijusi pietiekami vienmērīga un bāzēta tieši fiziskās aktivitātes attīstībā, masveidībā, lai šodien mēs būtu situācijā, lai jaunie cilvēki var pacelt tās 40 kilogramīgās somas, var noskriet konkrētus attālumus."
Čakša atklāj, ka šā gada budžetā gan paredzēts rast papildu finansējumu tieši jaunatnes sporta attīstībai un popularizēšanai. Tas gan nedos ātru risinājumu problēmai, ka jaunieši nespēj izpildīt iekšlietu dienestu fiziskos normatīvus. Šā iemesla dēļ Iekšlietu ministrija plāno atsevišķām Valsts policijas amatu grupām fiziskās sagatavotības prasības samazināt.
"Mēs esam spiesti iet uz šādiem kompromisiem, savienojot to ar realitāti. Bet apgalvot, ka tas ir ļoti pareizi, droši vien ne. Bet mēs varam pazaudēt savu kopējo kapacitāti, tā kā tas ir tādā spiestā kārtā," saka Kučinskis.
Pašlaik Valsts policijā trūkstošo darbinieku skaits ir aptuveni 20%. Atsevišķās struktūrvienībās gan darbinieku trūkums ir krietni lielāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
