Iepretim Ministru kabinetam aktīvisti protestē pret vēja parku būvniecību Dienvidkurzemē

Iepretim Ministru kabinetam sanākuši daži desmitu cilvēku, kuri savu attieksmi pauž ar plakātiem, uz kuriem attēloti vēja ģeneratori un dažādi saukļi, piemēram: "Dievs, palīdzi nosargāt Latvijas dabu" un "Enerģētiskā neatkarība nedrīkst nozīmēt ekoloģisko katastrofu".

Vienlaikus platformā "Manabalss.lv" sākta iniciatīva "Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām", kuru līdz šim parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju.

Jāatgādina, ka valdība otrdien bija plānojusi lemt par būvniecības akceptu vēja elektrostacijai "K2 Ventum", tomēr premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms tās paziņoja, ka sēdē tiks uzklausīti visu iesaistīto pušu viedokļi un KEM dialogs būs jāturpina, kas nozīmē, ka gala lēmums par šī projekta akceptu vēl netiks pieņemts.

Siliņa norādīja, ka Latvijai ir svarīgi attīstīt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, jo tas stiprina Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Taču, viņasprāt, šādi projekti ir jāvirza atbildīgi, uzklausot vietējās kopienas un pašvaldības.

Viņa par rīkojuma projektu saistībā ar Pāvilostas vēja parku "K2 Ventum" ir saņēmusi daudzus vietējo iedzīvotāju iebildumus, kā arī papildu informāciju, kas vēl ir rūpīgi jāizvērtē.

Tikmēr otrdien preses konferencē sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) informēja, ka KEM virzīs grozījumus, lai neatkārtotos situācija, kad par konkrētiem vēja elektrostaciju projektiem lemj politiķi, jo par to būtu jālemj sertificētiem ekspertiem, kā arī pašvaldībai un iedzīvotājiem.

"Patlaban ir izveidojusies absurda situācija, jo pēc būtības politikas veidotāji lemj par konkrētiem projektiem," uzsvēra Melnis.

Viņš norādīja, ka trīs vēja elektrostaciju projekti – "K2 Ventum", "Kurzeme" un "Eko Ziemeļi" – izmanto spēkā esošā Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma jeb Atvieglotās būvniecības likuma iespējas, un šiem projektiem ir jāsniedz atbilde.

Melnis skaidroja, ka Ministru kabinetā otrdien paredzēts lemt par šo projektu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) akceptu. "Ja atbilde ir pozitīva, tāpat attīstītājiem ir jāiet pie pašvaldības pēc būvatļaujas un viss process jāiet cauri, bet patlaban tiek runāts par "šauru posmu", kas ir IVN," teica Melnis.

Pēc viņa minētā, "klasiskais ceļš" paredz, ka pašvaldība lemj par IVN akceptu, tomēr šajā gadījumā 2022. gadā tika pieņemts likums enerģētikas krīzes apstākļos, kas paredzēja valdības IVN akceptu un patlaban vairs nepilda savu funkciju.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka rīkojumu mērķis ir noslēgt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu. Viņš skaidroja, ka ar rīkojumu nostiprinātais ietekmes uz vidi novērtējuma akcepts pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt darbību, kuras akceptam attīstītājs pieteicies. Rīkojumu projektos ir norādīts pienākums atbilstību teritoriju plānojumam vērtēt pēc būvatļaujas izsniegšanas.

Viņš arī papildināja, ka, ievērojot saņemtos iebildumus, ir panākta vienošanās par "K2 Ventum" skatīšanas atlikšanu. Viņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka attiecībā uz pārējiem diviem projektiem ir jāuzklausa visas iesaistītās puses, kā arī, iespējams, būs papildu viedokļi, kuriem vajadzēs skaidrojumu

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka vēja elektrostaciju parku "K2 Ventum" paredzēts būvēt Dienvidkurzemes novadā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 46, bet vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz septiņiem megavatiem (MW). Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 1038 gigavatstundām (GWh) gadā.

Savukārt vēja elektrostaciju parku "Kurzeme" paredzēts būvēt Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 21, savukārt vienas turbīnas jauda būs no sešiem līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 661 GWh gadā.

Vēja elektrostaciju parku "Eko Ziemeļi" paredzēts būvēt Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. Turbīnu skaits paredzēts līdz 20, savukārt vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 536 GWh gadā.