Ievainotie ukraiņu karavīri TV3 Ziņām saka – gribam, lai karš ātrāk beidzas, taču neticam ASV un Krievijas sarunām

Lai uzmundrinātu Ukrainas karavīrus pēc garā ceļa no Ļvivas līdz Rīgai, pie Austrumu slimnīcas tos sagaida daži Latvijā patvērumu radušie ukraiņi ar karogiem. Šajā reizē pie mums, pateicoties projektam "M-Help", dziedēt kara traumas ieradušies 30 Ukrainas aizstāvju.

"Kareivji ir no visas Ukrainas. Ir puiši, kas gan aktīvajā dienestā, gan veterāni. Un veterānu ir ļoti daudz, un tiem ir nepieciešamas ļoti ilgas rehabilitācijas, tāpēc ar to arī turpinām strādāt," saka projekta "M-Help.com" vadītājs Mārtiņš Mednieks.

Starp pacientiem ir arī Oleksandrs, kurš karavīru rindām pievienojās pirms trim gadiem: "Iznāk tā, ka 2025. gada janvārī uzkāpu uz ienaidnieka mīnas. Man norāva kāju, sašķaidīja ar šķembām. Taču ārsti mani izglāba, visu laikā paspēja izdarīt, tāpēc es paliku dzīvs. Un tagad man ir protēze, ar kuru varu pārvietoties."

Aktīvajā karadarbībā Oleksandrs vairs piedalīties nevarēs, bet ir jau piedāvājums doties atpakaļ uz fronti kā dronu pilotam. Un šādu iespēju viņš apsver uzreiz kā būs pilnībā atveseļojies: "Vēlme ir turpināt aizstāvēt, protams. Jo mēs esam ukraiņi, cīnāmies par savu zemi, par saviem bērniem, sievām un mātēm. Mēs iesim līdz galam."

Oleksandrs arī uzskata, ka nepieciešamība aizstāvēt savu zemi tik ātri nebeigsies. Arī iespējamām miera sarunas starp ASV un Krieviju, kam vajadzētu izbeigt karu, viņš līdz galam netic.

"Mēs tāpat nezinām, kas tur patiesībā notiek, jo tas ir vecs, marasmatisks cilvēks – piedodiet par šo vārdu, bet tā tas ir. Vienkārši notiek cilvēku genocīds. To visi redz, tas ir acīmredzams. Ko es varu teikt? Gribētos, lai tas viss ātrāk beidzas. Jebkādā veidā. Nu, ne pilnīgi jebkādā – zemi, protams, nevēlamies atdot, bet dzīvības ir svarīgākas," uzsver Oleksandrs.

Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Austrumu slimnīca uzņēmusi jau teju 700 kaujās pret okupantiem cietušu karavīru. Mediķi saka – diemžēl, bet nu jau dažādu kara traumu ārstēšana arī viņiem kļuvusi par ikdienu, jo karavīru grupas šeit ierodas katru mēnesi, un tā nu jau vairāk nekā trīs gadus.

"Diemžēl, bet no tā mēs varam mācīties. Labāk būtu, ja nebūtu jāmācās, bet neapšaubāmi kaut kāda pieredze tiek gūta. Daļa no šīm operācijām ir tādas, kādas līdz šim netika veiktas. Un, protams, tas vairo mūsu speciālistu kvalifikāciju, zināšanas, spējas. Dievs dod, lai tās nav jāliek lietā, bet noder jau tās arī civilajā medicīnā," pauž Austrumu slimnīcas ārstniecības direktors Juris Nikolajenko.

Uz Latviju nogādātajiem Ukrainas karavīriem gan ir nepieciešama rehabilitācija, tādēļ tie pēc pārbaudēm Austrumu slimnīcā tika pārvesti uz Vaivariem, Ķemeriem, kā arī rehabilitācijas centru "Līgatne".