Uz saturu

Ilgums, apmaksa un idejas brīvdienām – būtiskākais par ikgadējo atvaļinājumu

Lai arī esam jau vasaras otrajā pusē, daudziem joprojām aktuāls ir ikgadējais atvaļinājums, ap kuru vēl aizvien valda dažādas neskaidrības. "’tv3.lv’’ apkopojis svarīgāko informāciju par ikgadējo atvaļinājumu, tostarp cik brīvu dienu pienākas, kā saņemt apmaksu un vai atpūtu iespējams atlikt?

2022. gada 20. jūlijā 14:32

Darba likums nosaka, ka jebkuram darbiniekam tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu rodas tad, kad viņš darbavietā ir nostrādājis nepārtrauktus sešus mēnešus. Tiesa, atvaļinājumā iespējams doties arī agrāk jeb saņemt tā dēvēto atvaļinājuma avansu, ja par to izdodas vienoties ar darba devēju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tekošajā gadā ikvienam darbiniekam pienākas četru kalendāro nedēļu garš atvaļinājums, neskaitot svētku dienas. Darba likums nosaka – atvaļinājumu iespējams izņemt arī pa daļām, bet pirmā daļa nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendārām nedēļām. Kā "’lvportāls.lv’’ podkāstā "’Kā likums!’’ skaidro zvērināta advokāte Gita Oškāja, atvaļinājumu arī iespējams izņemt pa dienām, bet arī šādā situācijā jāpanāk vienošanās ar darba devēju.

Kā veidojas atvaļinājuma uzkrājums?

Zināms, ka nereti rodas situācijas, kur ikgadējais atvaļinājums netiek izņemts nemaz vai vismaz tā daļa. Darba likums paredz, ka katrā tekošajā gadā obligāti būtu jāizņem vismaz divas pilnas atvaļinājuma nedēļas, bet atlikušās divas brīvdienu nedēļas iespējams pārcelt uz nākamo gadu.

Savukārt, ja darbinieks atvaļinājumā nav devies ilgstoši, piemēram, vairākus gadus, viņš var lūgt darba devējam iespēju izņemt visu neaizmantoto atvaļinājumu pa daļām, tomēr darba devējam ir iespēja to atteikt. Oškāja raidierakstā uzsver, ka atvaļinājuma pārcelšanai vispār vajadzētu būt tikai izņēmuma gadījumam, jo brīvdienas ir vajadzīgas ikvienam, lai atpūstos, atgūtu spēkus un varētu turpināt produktīvi strādāt.

Ja tomēr viss atvaļinājums nav izņemts, darba attiecību pārtraukšanas gadījumā darba devējam ir jākompensē viss neizmantotais atvaļinājums. Tiesa, ja darbinieks gadiem ir atteicies izņemt atvaļinājumu, darba devējs šo kompensāciju var neizmaksāt.

Kā aprēķina atvaļinājuma nauda, un kad to izmaksā?

Ne mazāk svarīgs jautājums par atvaļinājumu ir tā apmaksa – tā dēvētā atvaļinājuma naudas aprēķinam piemēro vidējās izpeļņas aprēķinu, ko atkal regulē Darba likums. Tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piekasām, kā arī no prēmijām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Citiem vārdiem – vidējo izpeļņu aprēķina no pēdējo sešu mēnešu faktiskās darbinieka darba samaksas bruto jeb pirms nodokļu nomaksas: darba algas, piemaksām un prēmijām. Savukārt vērā netiek ņemta komandējuma nauda un darba devēja izmaksātie pabalsti.

Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Lai pašiem nebūtu jālauza galva ar šķietami sarežģītām formulām, tīmeklī atrodami atvaļinājuma naudas kalkulatori, piemēram, šeit. Taču, ja ir kādas neskaidrības ar atvaļinājuma naudas aprēķinu, ar tām jāvēršas pie sava darba devēja, lūdzot aprēķinu izskaidrot.

Runājot par to, kad jāizmaksā atvaļinājuma nauda, normatīvi paredz, ka tas jāizdara pirms atvaļinājuma sākuma. Tomēr, vienojoties ar darba devēju, atvaļinājuma naudu var izmaksāt arī kopā ar darba algu par nākamo mēnesi.

Ja par atvaļinājuma ilgumu, atlīdzību un juridiskajiem jautājumiem viss skaidrs, taču pašas brīvdienas darba vietā vēl tikai gaida, "tv3.lv" piedāvā idejas brīvdienām tepat Latvijā, kā arī ārpus mūsu valsts robežām:

Citus ieteikumus, kā vislabāk pavadīt atpūtu vai sagatavoties brīvdienām, uzzini šeit.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm