Ir juridiskas nepilnības… Saeimā iestrēgusi jaunā koncertzāles "Gors" pārvaldības modeļa virzība

Likumprojekts par jauno Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldības modeli tapa, jo starp valsti un Rēzeknes domi radās domstarpības, kā vislabāk šo nacionālās nozīmes kultūras vietu pārvaldīt. Piedāvājums, kas tagad nonācis izskatīšanā Saeimā, paredz, ka, lai veiksmīgāk koncertzāle strādātu, tiktu veidots nodibinājums, kurā piedalītos gan pašvaldība, gan valsts.

Jaunais veidojums turpmāk rūpētos ne tikai par koncertzāles repertuāru, bet arī pārņemtu "Gora" ēku savā pārvaldībā. Tomēr likumprojekts Saeimā virzās lēni, tādēļ par to satraukumu sāk paust koncertzāles darbinieki, kuri šo situāciju salīdzina ar pacientu, kuram netiek sniegta palīdzība.

"Šobrīd mēs redzam, ka šis slimnieks vienkārši lēnām noasiņo. Ja palīdzība netiks sniegta, tad labi nebūs. Cilvēki gaida risinājumu. Gaida ne tikai mūsu darbinieki, bet gaida arī tie rēzeknieši, kas parakstīja decembrī šo manabalss.lv uzsaukumu. Ļoti daudzi jautā, kas īsti notiek ar šo likumu? Un mēs arī jautājam, mēs arī grasāmies jautāt valdībai, Saeimai, deputātiem," teic SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" valdes locekle Ilona Rupaine.

Ministru kabinetā izstrādātais "Gora" likumprojekts izskatīšanai Saeimas izglītības komisijā tika nodots pirms pusotra mēneša. To, ka tas aizvien nav nonācis komisijas dienaskārtībā, atbildīgās komisijas vadītāja skaidro ar juridiskām nepilnībām tā saturā – deputāti šādu dokumentu nevarot virzīt tālāk.

"Iesniedzējs ir Kultūras ministrija, tad viņiem būtu jātur rūpe par kvalitatīvāku iesniegšanu, lai nav tā, kā tagad ir izveidojusies situācija – ka Saeimas komisija ir tā, kas pietur. Bet Saeimas komisija nepietur tāpēc, ka kādam ir kāda personīga negribēšana, bet tāpēc, ka viņu tādu nevar virzīt tālāk," saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Lielākās domstarpības patlaban ir par likumprojekta pēdējo punktu. Tas paredz, ja nodibinājumam neizdodas vienoties ar Rēzeknes domi, ka tā "Gora" kompleksu nodod bezatlīdzības lietošanā, ēka ar speciālu likumu varētu nonākt nodibinājuma īpašumā piespiedu kārtā.

"Tur bija ne tikai juridiskajam birojam, tur arī cilvēkam bez juridiskās izglītības ir iebildumi," norāda Stūre.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) pauž: "Šāds risinājums ir unikāls, to mēs apzinājāmies arī piedāvājot šo nodibinājuma formu. Un, protams, ka tur ir dažādās nianses par kurām iepriekš nav bijis tik daudz domāts. Līdz ar to tā ir tā nepieciešamā juridiskā analīze, taču diemžēl tas ir paņēmis vairāk laikā, nekā mēs to varētu vēlēties."

Vienlaikus otrdien, "Gora" likumprojekts apspriests arī Rīgas pilī, kur prezidents tikās ar Saeimas priekšsēdētāju.

Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās uzsvēra – jādara viss, lai Gora pārvaldības jautājums tiktu atrisināts vēl šī Saeimas sasaukuma laikā: "Zinu, ka arī Latgalē šo likumu gaida. Sevišķi kultūras darbinieki, sevišķi tie, kas ir saistīti ar pašu "Goru", gan kultūras dzīvi kopumā. Un es ceru, ka atbildīgā komisija spēs kopā ar Saeimu, kopā ar ministrijām, atrast labāko nodibinājuma vai citas pārvaldības formas modeli. Un, kā es teicu – ir būtiski, lai šis jautājums nepaliek pusratā vai netiek atstāts nākamajai Saeimai.

Arī Kultūras ministre un atbildīgās komisijas vadītaja otrdien uzsvēra – mērķis ir likumprojektu apstiprināt vēl šajā sasaukumā. Laika gan vairs nav daudz, jo jau pēc pus otra mēneša Saeima dodas garajā vasaras atvaļinājumā un darbā tā atgriezīsies, kad līdz Saeimas vēlēšanām būs atlicis vēl tikai aptuveni mēnesis.